ASV kardiologu konferencē Sanfrancisko sestdien publiskotie pētījuma rezultāti iegūti izmeklējot 137 mūmijas, kuras datētas ar 3800. gadu pirms mūsu ēras līdz 1900. gadam mūsu ērā.
Apmēram trešdaļai skenēto mūmiju konstatēta ateroskleroze vai sacietējušas artērijas, kas izraisa sirdstriekas un insultu. Pētnieki uzsver, ka šīs problēmas atklātas arī mūmijām no pašiem senākajiem laikiem, kad, kā tiek uzskatīts, cilvēku dzīvesveids bijis veselīgs, norāda "Al Jazeera".
"Sirds slimības jau vairāk nekā 4000 gadus vajā cilvēkus visā pasaulē," stāsta pētījuma vadošais autors Randals Tomsons. Vairāk nekā puse izpētīto mūmiju ir no Ēģiptes, bet pārējās no Peru, Amerikas dienvidrietumiem un Aļaskas.
Iebalzamētie cilvēki, kuriem konstatētas asinsvadu problēmas, nāves brīdī bijuši vidēji 43 gadu veci, kamēr to, kam asinsvadi bijuši veseli, vidējais vecums bijis 32 gadi. Vairumā gadījumu zinātnieki nevarēja noteikt, vai iebalzamētās personas mirušas tieši no sirds un asinsvadu problēmām.
Pētnieki norāda, ka, iespējams, ir pārvērtēta veselīga dzīvesveida ietekme uz sirdi un asinsvadiem, jo problēmas konstatētas arī mednieku un vācēju sabiedrības locekļiem. Tomsons gan piebilst, ka asinsvadu sašaurināšanos varēja ietekmēt arī kādi citi faktori, piemēram, cilvēki, kas dzīvojuši alās mūsdienu Kolorado un Jūtas štatā, ēdiena pagatavošanai izmantojuši uguni, bet dūmu elpošana varēja radīt tādu pašu efektu kā cigaretes.
Citi pētnieki norāda, ka uz mūmiju pētījumu, pārvērtējot veselīga dzīvesveida nozīmi, tomēr paļauties nevajadzētu, jo artēriju apkaļķošanos var izraisīt arī dažādas kaites un iekšējo dziedzeru traucējumi. Turklāt mūmiju pētīšanā izmantotā skenēšanas metode nesniedz pietiekami skaidras norādes par asinsvadu aizsprostojuma tipu.
"Tas ir aizraujošs pētījums, bet es neesmu pārliecināts, ka var apgalvot, ka ateroskleroze ir neizbēgama novecošanas daļa," skaidro britu zinātnieks Maiks Knaptons, pieminot virkni pētījumu, kas norāda uz ciešu dzīvesveida un sirds slimību saistību.
Zinātnieks Tomsons iesaka cilvēkiem dzīvot tik veselīgi, cik vien tas ir iespējams, norādot, ka sirds saslimšanu risku varētu mazināt labi ēšanas paradumi, nesmēķēšana un kustīgs dzīvesveids. "Mums nav jābeidz dzīve tāpat kā šīm mūmijām," nobeidz Tomsons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
