Turcija ir mainījusi savu nostāju un piekritusi atbalstīt Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO, atsaucoties uz Somijas prezidenta paziņojumu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Vienošanās panākta pēc tam, kad Turcija, Somija un Zviedrija NATO samitā Madridē parakstījušas kopīgu memorandu par pilnīgu atbalstu cita citas drošības izaicinājumu jautājumos, paziņoja Somijas prezidents Sauli Nīniste.
Turcija no Madrides sarunām “ir dabūjusi visu, ko vēlējās”, raksta aģentūra AFP.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pavēstīja, ka NATO līderi trešdien oficiāli uzaicinās Somiju un Zviedriju pievienoties aliansei.
Turcijas gatavība atbalstīt abu ziemeļvalstu uzņemšanu aliansē ir nozīmīgs pavērsiens, ņemot vērā, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans iepriekš stingri iestājās pret Somijas un Zviedrijas uzņemšanu.
Ankara apsūdzēja Stokholmu un Helsinkus, ka tie atbalsta kurdu separātistus, ko Turcijas uzskata par teroristiem.
"Turcija ir guvusi ievērojamus panākumus cīņā pret teroristu organizācijām," teikts Turcijas prezidenta biroja paziņojumā.
Zviedrija un Somija piekritušas "pilnībā sadarboties ar Turciju tās cīņā pret Kurdistānas strādnieku partiju PKK" un citiem kurdu kaujinieku grupējumiem, teikts paziņojumā.
Tās arī piekritušas atcelt embargo ieroču piegādēm Turcijai, kas tika noteikts 2019. gadā, kad Turcija sāka bruņotu operāciju pret Sīrijas kurdiem.
Abas valstis arī aizliegs "finansējuma vākšanu un vervēšanu" kurdu grupējumiem un "novērsīs teroristu propagandu pret Turciju", teikts Turcijas prezidenta biroja paziņojumā.
Otrdien notika sarunas starp Somijas prezidentu Sauli Nīnisti, Zviedrijas premjerministri Magdalēnu Andešsoni un Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainījis drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieaudzis atbalsts dalībai NATO.
Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija bija paudusi pretestību, apsūdzot abas valstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību. Ankara arī paudusi neapmierinātību, ka 2019. gadā, kad Turcija sāka bruņotu operāciju pret Sīrijas kurdiem, Stokholma un Helsinki noteica sankcijas attiecībā uz bruņojuma piegādēm šai valstij.
Somija un Zviedrija paziņojušas, ka nepiekrīt Turcijas pārmetumiem, un sāka dialogu ar Turciju, lai pārvarētu šķēršļus ceļā uz NATO.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
