Turcijas oficiālajā vēstnesī publicētais dekrēts paredz, ka reliģisko minoritāšu nodibinājumiem tiks atdoti īpašumi, kas tika konfiscēti saskaņā ar 1936.gada deklarāciju.
Par lēmumu tika paziņots neilgi pirms vakariņām, kas iezīmē musulmaņu svētā mēneša ramadāna gavēņa beigas. Vakariņās svētdienas vakarā Stambulā piedalījās Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdoans, kā arī kristiešu un ebreju kopienu pārstāvji.
Starp konfiscētajiem īpašumiem ir arī slimnīcas, skolas un kapsētas.
Gadījumā, ja konfiscētais reliģisko minoritāšu īpašums šo gadu laikā ir pārdots trešajai pusei, valsts reliģisko minoritāšu nodibinājumiem samaksās kompensāciju īpašumu tirgus vērtības apmērā.
Turcija konfiscēja miljardiem latu vērtus armēņu un grieķu sabiedrisko organizāciju īpašumus, kas vairs netika izmantoti. Eiropas Cilvēktiesību tiesa nolēma, ka šāda konfiskācija bija nelikumīga.
Vairums Turcijā dzīvojošo kristiešu aizbēga Pirmā pasaules kara un tam sekojošā Neatkarības kara laikā. Tika noslepkavoti simtiem tūkstoši armēņu, bet 1,5 miljoni grieķu tika deportēti iedzīvotāju apmaiņas laikā.
Lielākā daļa no Turcijas 74 miljoniem iedzīvotāju ir musulmaņi, tomēr Turcijā dzīvo arī apmēram 100 tūkstoši dažādu kristietības atzaru piekritēji un apmēram 25 tūkstoši ebreju.
Arvien vairāk samazinās grieķu kopiena Stambulā, kas bija grieķu pareizticīgās Bizantijas impērijas galvaspilsēta, līdz 1453.gadā to iekaroja Osmaņu impērija. Pašlaik Stambulā dzīvo apmēram 2500 grieķu.
Turcijā dzīvo arī apmēram 60 tūkstoši armēņu un 15 tūkstoši sīriešu pareizticīgo baznīcas piekritēji. Pastāv vēl vairākas nelielas reliģisko minoritāšu grupas.
1923.gadā panāktā vienošanās ar Rietumu lielvarām nozīmēja, ka Turcijas kopienas, kas nav islāmticīgie, varēja saglabāt atsevišķas izglītības un īpašumtiesības.