Turcija svētdien izsaukusi Vatikāna vēstnieku Ankarā, lai pieprasītu paskaidrojumus par pāvesta Franciska izteikumiem, kuros 1915.gadā notikušais armēņu slaktiņš nodēvēts par genocīdu.
Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čevušoglu paziņoja, ka pāvesta teiktais ir nepamatots un "tālu no vēsturiskās realitātes".
"Pāvesta paziņojums, kas ir tālu no tiesiskās un vēsturiskās realitātes, nevar tikt akceptēts," paziņoja ministrs, uzsverot, ka reliģiskajām institūcijām nevajadzētu vairot naidu ar nepamatotiem apgalvojumiem.
Turcijas mediji citēja arī Ārlietu ministrijas paziņojumu, kurā teikts, ka Ankaru dziļi sarūgtinājis un apbēdinājis pāvesta sacītais.
Ministrijas paziņojumā teikts, ka Franciska izteikumi ir "pretrunā ar viņa miera, izlīguma un dialoga vēsti", ar ko pāvests nāca klajā Turcijas vizītes laikā pērnajā novembrī, un ignorē musulmaņu un citu reliģisko grupu tolaik piedzīvotās ciešanas.
Jau vēstīts, ka armēņu slaktiņa simtgades piemiņas dievkalpojumā pāvests Francisks svētdien notikušo nodēvēja par genocīdu.
Francisks norādīja, ka cilvēce pēdējā gadsimtā piedzīvojusi trīs milzīgas traģēdijas.
Pirmā bija armēņu slaktiņš, kas plaši tiek uzskatīts par "pirmo 20.gadsimta genocīdu", norādīja Francisks, citējot pāvesta Jāņa Pāvila II un Armēnijas patriarha 2000.gadā parakstīto paziņojumu.
Pārējos divus 20.gadsimta genocīdus "īstenoja nacisms un staļinisms", norādīja pāvests.
Lai gan Francisks citēja Jāna Pāvila II vārdus, nodēvējot armēņu slaktiņu par genocīdu, nevis izteicās saviem vārdiem, bija jau sagaidāms, ka tas saasinās attiecības ar Turciju, līdzīgi kā tas notika Jāņa Pāvila II laikā.
1915.gada 24.aprīlī Osmaņu impērijas valdība apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Atbilstoši armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu.
Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Armēnija.
Oficiālie genocīda piemiņas pasākumi Armēnijā notiks 24.aprīlī.
Francisks šodien Svētā Pētera bazilikā novadīja īpašu dievkalpojumu kopā ar armēņu apustuliskās baznīcas patriarhu. Dievkalpojuma laikā pāvests piešķīra "baznīcas doktora" titulu armēņu mūkam svētajam Gregorijam, kurš dzīvoja desmitajā gadsimtā. Šāds tituls piešķirts vēl tikai 35 citiem cilvēkiem, kuru paveiktais atzīts par sevišķi nozīmīgu katoļu baznīcas doktrīnai.
Dievkalpojumā klāt bija arī Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
