Turcijas politiķi un prese kritizē 18.gadsimta alus kausu, kuru Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Vācijas kanclere Angela Merkele uzdāvinājusi Francijas prezidentam Žakam Širakam.
Pēc Turcijas plašsaziņas līdzekļu vēstītā, uz kausa redzama Osmaņu impērijas karaspēka sakāve kaujā pret Francijas armiju. Tomēr Vācijas valdības preses dienesta pārstāvis sacīja, ka uz kausa ir attēloti vienīgi ziedi un gadskaitlis - 1799. Šajā gadā Napoleona komandētie franču spēki sakāva turkus Ēģiptē.

"ES vajadzētu rūpēties par nākotni, nevis nodoties pagātnei," reportieriem otrdien paziņoja Turcijas ārlietu ministrs Abdullahs Gils, atbildot uz jautājumu par šo dāvanu. "Ja Eiropas Savienībai ir nākotnes vīzija, tai jālūkojas nākotnē. Vēršanās pagātnē nav piemērota ES vīzijai," sacīja Gils.

Turcijas prese ziņoja, ka uz kausa esot attēlota Napoleona uzvara pār Osmaņu impērijas spēkiem Ēģiptē 1799.gadā un ka šī dāvana liecinot par naidīgu attieksmi pret Osmaņu impērijas mantinieci Turciju.

Merkele svētdien uzdāvināja kausu par piemiņu Širakam, kurš piedalījās savā pēdējā ES samitā.

"Tas ir vēsturisks," reportieriem sacīja Merkele, uzsverot, ka laikā, kad tika izgatavots šis kauss, "Napoleons cīnījies Ēģiptē". "Viņš [Širaks] ir ietekmējis Eiropu ļoti pozitīvā nozīmē," preses konferencē uzsvēra Merkele.

74 gadus vecais Širaks, kurš Francijas politikā ir darbojies vairāk nekā 40 gadu, pēc aprīlī un maijā predzētajām prezidenta vēlēšanām dosies pensijā.

Berlīnē svētdien notika ES samits, lai atzīmētu Romas līguma 50.gadadienu. Romas līgums parakstīts 1957.gada 25.martā un ir dibināšanas līgums Eiropas Ekonomikas kopienai, uz kuras pamata vēlāk izveidojās Eiropas Savienība.

Merkele ir pret Turcijas uzņemšanu par pilntiesīgu ES dalībvalsti, bet ir ierosinājusi īpašu partnerattiecību izveidošanu starp ES un Turciju. Turcijas mediji pauž pieņēmumus, ka, Merkele, dāvinot šo kausu Širakam, vēlējusies viņu mudināt pārskatīt savu atbalstu Turcijas dalībai ES.

Galvenokārt musulmaņu apdzīvotā un salīdzinoši nabadzīgā Turcija ES iestāšanās sarunas uzsāka 2005.gada oktobrī. Pagājušā gada decembrī bloks apturēja sarunas astoņās no 35 ES politikas un likumdošanas pārņemšanas sadaļām, jo Ankara atteicās atvērt savas ostas un lidostas satiksmei ar ES dalībvalsti Kipru, kuru Turcija neatzīst. 1974.gadā, kad Kipras grieķu ekstrēmisti sarīkoja apvērsuma mēģinājumu ar mērķi pievienot visu salu Grieķijai, Turcija ieveda savu karaspēku salas ziemeļdaļā, uz kurieni tika pārvietoti visi Kipras turki, savukārt grieķus no ziemeļiem pārvietoja uz Kipras valdības kontrolēto teritoriju dienvidos. Turku apdzīvotajā daļā 1983.gadā tika pasludināta Ziemeļkipras Turku Republika, kuru atzīst tikai Turcija.

Turcija pagājušajā nedēļā asi kritizēja Vācijas lēmumu neaicināt bloka kandidātvalstis uz ES dibināšanas 50.gadadienas svinībām, kas nedēļas nogalē notika Berlīnē. Sarunās par iestāšanos ES piedalās Turcija un Horvātija, bet Maķedonijai ir piešķirts oficiāls kandidātvalsts statuss.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!