Tūkstošiem turku un trimdas uiguru aktīvistu piektdien izgāja Turcijas pilsētu ielās, protestējot pret neseno vardarbību Ķīnas Siņdzjanas provincē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lielākā demonstrācija notika Stambulā pie Fātiha mošejas, kur pulcējās kādi pieci tūkstoši demonstrantu. Viņi aizlūdza par tiem uiguru kopienas locekļiem, kas zaudējuši tuviniekus nemieros Siņdzjanā.

"Nē - etniskajai tīrīšanai!" - sauca demonstranti, vicinot uiguru karogu, kurā uz zila fona attēlots balts pusmēness. Citi protestētāji dedzināja Ķīnas karogus un šajā valstī ražotas preces.

Uiguru atbalsta demonstrācijas notika arī galvaspilsētā Ankarā un vēl septiņās citās Turcijas pilsētās.

Turcijā interese par notiekošo Siņdzjanā ir īpaši liela arī tāpēc, ka gan turku, gan uiguru valoda pieder tjurku valodu saimei.

Turcija atzīst Ķīnas suverenitāti pār Siņdzjanu, vienlaikus uzturot ciešas kultūras saites ar uiguriem.

Daudz trimdas uiguru dzīvo Turcijā, kur viņus atbalsta vietējās nacionālistu organizācijas.

Nekārtībās Siņdzjanas galvaspilsētā Urumči pagājušo svētdien dzīvību atbilstoši oficiālajiem datiem zaudēja 156 cilvēki. Trimdas uiguri uzskata, ka bojāgājušo skaits ir aptuveni 800.

Par pagājušās svētdienas asiņainajiem notikumiem Urumči tiek sniegtas pretrunīgas ziņas. Pekina apgalvo, ka protesta akcija izvērtusies vardarbībā, uiguriem masveidā uzbrūkot ķīniešiem un sarīkojot grautiņus, uz ko reaģējusi policija.

Trimdā dzīvojošie uiguri, atsaucoties uz saviem avotiem Ķīnā, vēsta, ka Ķīnas policisti un karavīri atklājuši uguni uz mierīgu protesta akciju.

Siņdzjana ir Ķīnas tirdzniecības un energotirgus logs uz Centrālāziju. Reģionā ir arī bagātas gāzes un derīgo izrakteņu krātuves un auglīgas lauksaimniecības zemes.

Gandrīz puse no Siņdzjanas reģiona 20 miljoniem iedzīvotāju ir uiguri, tomēr reģionā tiek iepludināts aizvien lielāks ķīniešu skaits. Kopš 1949.gada etnisko ķīniešu skaits Siņdzjanā pieaudzis no sešiem procentiem līdz vairāk nekā 40% mūsdienās.

Urumči iedzīvotāji pārsvarā ir ķīnieši, un pilsēta ir stingrā policijas uzraudzībā arī normālos apstākļos.

Uiguru vairums ir musulmaņi. Rakstībā uiguri izmanto arābu alfabētu.

Siņdzjanā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados neilgus laika posmus pastāvēja Austrumu Turkestānas republika - uiguru valsts, kas 1949.gadā tika varmācīgi iekļauta komunistiskās Ķīnas sastāvā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form