Turcija iestāšanās sarunas ar ES sāka 2005. gadā, taču to gaita ir lēna. ES pieprasa, lai Ankara īstenotu sāpīgas reformas, cita starpā ierobežojot armijas politisko ietekmi, uzlabojot situāciju runas brīvības jomā un paplašinot minoritātēm garantētās tiesības, taču Turcija norāda, ka vēlēšanas un iekšpolitiskās problēmas apgrūtina pārmaiņu īstenošanu.
"Mums ir divus līdz trīs gadus ilgs periods, kurā nav vēlēšanu, un tas ir izšķirīgs periods, [lai īstenotu reformas]," ES vēstniekiem pusdienu laikā Ankarā sacīja Egemens Bajišs. "Mūsu galvenais un vienīgais mērķis ir kļūt par pilntiesīgu [ES] dalībvalsti - ne mazāk, ne vairāk. Mēs esam apņēmības pilni [īstenot] reformas," viņš teica.
Turcija jau iepriekš daudzkārt solījusi paātrināt reformu gaitu, taču Brisele norāda, ka vēlas redzēt darbus, nevis vārdus.
Bajišs pavēstīja, ka premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana valdība drīzumā parlamentam nosūtīs likumprojektu par grozījumiem 1982.gada konstitūcijā, kas tika pieņemta pēc militārā apvērsuma un tiek vainota Turcijas modernizācijas centienu un ekonomikas attīstības bremzēšanā.
Pašreizējā konstitūcija daļēji ierobežo arī pilsoniskās brīvības un saglabā armijas ietekmi pār ievēlētajām amatpersonām.
Bajišs piebilda, ka Ankara drīzumā plāno ķerties arī pie tiesu sistēmas, nodokļu sistēmas, kā arī pie izglītības un enerģētikas politikas reformēšanas, lai pieskaņotu tās ES standartiem.
ES paplašināšanās komisārs Olli Rēns iepriekš norādīja, ka 2009. gads būs lakmusa tests Turcijas nolūku nopietnībai pievienoties ES.
Tikmēr pašā Turcijā aug skepticisms pret ES un pārliecība, ka eiropieši apzināti vilcina sarunas ar pārsvarā musulmaņu apdzīvoto valsti. Ietekmīgās konservatīvo aprindas jau paziņojušas, ka pretosies mēģinājumiem grozīt konstitūciju, kā arī īstenot citas ES pieprasītās reformas.
Arī ES nav vienprātības par Turcijas uzņemšanu blokā pilntiesīgas dalībvalsts statusā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
