Turcijā svētdien otro dienu turpinās sadursmes starp policiju un kurdu demonstrantiem, kuri izgājuši ielās sakarā ar desmito gadskārtu kopš kurdu nemiernieku līdera Abdullas Edžalana apcietināšanas.

Pēc mediķu datiem, sadursmēs cietuši vismaz 15 cilvēki, tai skaitā policisti un žurnālisti.

Demonstrācijā kurdu apdzīvoto Turcijas dienvidaustrumu lielākajā pilsētā Dijarbakirā piedalījās aptuveni 3000 cilvēki, kas nesa Edžalana portretus un skandēja pret Turcijas valdību vērstus saukļus. Demonstrantu vidū bija arī pilsētas mērs un populārs kurdu deputāts.

Policija aicināja demonstrantus izklīst, paziņojot, ka gājiens nav sankcionēts. Protestētāji apmētāja policistus ar akmeņiem, savukārt policija laida darbā asaru gāzi un ūdensmetējus.

Drošības spēki aplenca akcijas rīkotājas - kurdu Demokrātiskās sabiedrības partijas - mītni un aizturēja vismaz desmit demonstrantus.

Vardarbīgi protesti izraisījās arī Hakari provincē, kur demonstranti aizbarikādēja ielas un kurināja ugunskurus. Tur aizturēti vismaz četri cilvēki, tai skaitā divi zēni. Viens cilvēks ievainots nemieros Sirnakas provinces Idilas pilsētā.

Bijušo Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) līderi Abdullu Edžalanu, kas kopš 1984.gada vadīja bruņoto cīņu par kurdu pašnoteikšanās tiesībām, 1999.gadā Kenijas galvaspilsētā Nairobi sagūstīja Turcijas slepenie aģenti ar amerikāņu kolēģu palīdzību.

Turcijas tiesa viņu notiesāja uz nāvi, pasludinot par vainīgu valsts nodevībā, bet 2002.gadā atcēla šo nāvessodu, lai palielinātu savas izredzes pievienoties Eiropas Savienībai (ES), un aizstāja to ar mūža ieslodzījumu. Šobrīd Edžalans ir 60 gadus vecs, un daudzi kurdi viņu joprojām uzskata par savu nacionālo varoni.

Lēsts, ka PKK konfliktā ar Turcijas drošības spēkiem zaudējuši dzīvību 37 000 cilvēki, un Ankaras valdība viņu nāvē vaino PKK kaujiniekus.

Turcijā dzīvo 14 līdz 18 miljoni kurdu, turklāt kurdi veido iedzīvotāju vairākumu aptuveni trešajā daļā Turcijas teritorijas. Kaut gan kurdi tiek uzskatīti par lielāko tautu pasaulē, kurai nav savas valsts, neatkarīgas Kurdistānas izveidošanas ideju Ankara kategoriski noraida un pat vēršas pret politiķiem un inteliģences pārstāvjiem, kas iestājas par plašāku kurdu kultūras autonomiju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!