Turcijā uzsākti vērienīgā Stambulas kanāla būves priekšdarbi  (10)

Kanāls, kuram jārada alternatīvs un drošāks kuģu ceļš paralēli Bosfora šaurumam, savienojot Melno jūru ar nelielo Marmora jūru, ir viens no Radžepa Tajipa Erdogana lolotajiem megaprojektiem. Aptuveni 45 kilometrus garā ūdensceļa būvniecības projekts saskāries ar skarbu kritiku gan tā ekonomiskās pamatotības, gan dabas un kultūras vērtību aizsardzības, gan Turcijas politiskās vides dēļ.

Pagājušajā ceturtdienā uzsāktajā iepirkumā tiek meklēti pretendenti divu senu tiltu pārvietošanai no teritorijas, kurā plānots rakt kanālu, uz kādu citu tam piemērotu vietu apkārtnē. Pieteikušās piecas kompānijas.

"Trako projektu", kā to nodēvējis pats Erdogans, jau kopš tā idejas izziņošanas pavadījusi spēcīga opozīcija, galvenokārt ceļot trauksmi par neatgriezenisko ekoloģisko kaitējumu, ko Stambulas apkārtnei un abām jūrām nodarīs tās savienojošais kanāls, ievērojami mainot ūdens plūsmu starp šiem dažādā sāļuma un temperatūras ūdens baseiniem. Ekoloģiskus draudus varētu radīt kanāla šķērsoto saldūdens ūdenstilpju piesārņošana, jo no Sazlideres rezervuāra vien dzeramais ūdens tiek nodrošināts 13 apkārt esošajiem rajoniem.

Tāpat liela daļa turku uzskata, ka megaprojekts ir sabiedrības apmaksāts ekonomiski nepamatots Erdogana tēla veidošanas rīks, kas turklāt ļaus vēl lielākā turībā iedzīvoties valdībai tuvāk esošajiem uzņēmējiem, kuri īstenos būvniecību.

Viens no lielākajiem un skaļākajiem kanāla un arī Erdogana pārstāvētās "Taisnīguma un attīstības partijas" oponentiem ir Turcijas apdzīvotākās pilsētas Stambulas mērs Ekrems Imamolu. Pirmās iepirkuma procedūras uzsākšanu viņš komentējis, kritizējot uzņēmumus, kuri vēlas pakampt no tās kumosu tā vietā, lai atbalstītu cīņu pret globālo pandēmiju, kas patlaban apdraud Turcijas nākotni.

Erdogans par kanāla būvi pirmoreiz ieminējies jau 2011. gadā, taču ideju aktualizēja 2017. gadā. "Atklāt Bosforam paralēlu kanālu, ko mēs saucam par Stambulas kanālu, ir mans sapnis. Ir Suecas, Panamas kanāli un būs arī Stambulas kanāls," viņš solīja, apgalvojot, ka būvniecība sāksies vismaz 2018. gadā. Turcijas ekonomisko problēmu dēļ tas gan līdz šim tā arī nebija noticis.

Turcijas valdība lēš, ka kanāla izbūve izmaksās ap 10 miljardiem ASV dolāru (ap 8,45 miljardiem eiro). Kritiķi gan uzskata, ka aplēses ir pārāk optimistiskas, un projekta īstenošana Turcijai izmaksās daudzkārt vairāk. Turklāt tas nav vienīgais Erdogana iecerētais infrastruktūras megaprojekts – līdz 2023. gadam plānots pabeigt Stambulas trešo lidostu, šogad uzsākto Čanakales tiltu pār Dardaneļu šaurumu, autostrādi Gebze-Izmira un vēl nesākto trīsstāvīgo auto un dzelzceļa tuneli zem Bosfora šauruma.

Paredzēts, ka tas lielākoties pārklātos ar jau esošajām ūdenstilpnēm, piemēram, kanālu no Marmora jūras līdz Kučukčekmedzes ezeram, pašu ezeru, tajā ietekošo Sazlideres upi un Sazlideres ūdens rezervuāru. Tad uz ziemeļiem no tā būtu nepieciešams rakt aptuveni 15 kilometrus garu kanālu caur paugurainiem un mežainiem apvidiem līdz Durugolas ezeram, kuru ar Melno jūru savieno kanāls vai arī 20 kilometrus garu kanālu līdz pašai jūrai.

^{Karte: Iespējamā kanāla atrašanās vieta, ņemot vērā esošās ūdenstilpes.}

"Viņi to sauc par "trako projektu", mēs to saucam par "murgaino projektu"," "Politico" savulaik atklāja Stambulas dabas draugu biedrības "Ziemeļu mežu aizstāvji" pārstāvis Onurs Akguls. Zinātnieki brīdinājuši, ka papildu kanāls izjauktu trauslo līdzsvaru starp abām jūrām, Marmora jūrā palielinot sērūdeņraža koncentrāciju, kas gaisam Stambulā likšot smirdēt pēc puvušām olām. Kanāls negatīvi iespaidos arī zivju migrācijas ceļus, kas var apdraudēt vairāku sugu izdzīvošanu.

Tikmēr valdība apgalvo, ka Bosfors nespējot apkalpot aizvien pieaugošo kuģu satiksmi. Šaurumā fiksēta viena no intensīvākajām ūdens satiksmes plūsmām pasaulē. Bosforu vidēji gadā šķērso 53 000 kuģu jeb ap 150 kuģu dienā. Lai gan negadījumi šaurumā pieredzēti reti, kanāls minimalizēšot arī Stambulas un piekrastes apdraudējuma riskus, vēl septembrī skaidrojis Turcijas transporta, jūras lietu un komunikāciju ministrs Ahmets Arslans.