Turcijas ekonomikai slīkstot, Reliģisko lietu direktorāta budžets aug
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Neskatoties uz Turcijas ekonomiskā stāvokļa ilgstošu pasliktināšanos, ikgadējais Turcijas Reliģisko lietu direktorāta jeb "Diyanet" budžets turpina augt, ziņo "Balkan Insight". Direktorāts tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem prezidenta Tajipa Radžepa Erdogana tā dēvētās maigās varas instrumentiem savas politikas īstenošanai, atzīmē medijs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nākamā gada valsts budžeta ietvaros Turcijas parlaments apstiprinājis "Diyanet" budžetu kopumā 13 miljardu liru jeb nepilnu 1,4 miljardu eiro apmērā. Līdz ar to nākamgad direktorātam atvēlēts par 13% vairāk nekā šogad. Reliģisko lietu direktorāts Turcijā ir valsts institūcija, kura vadītāju – lielo muftiju jeb augstākā līmeņa teoloģijas un tiesību ekspertu – ieceļ prezidents personīgi.

Direktorātam atvēlēts lielāks budžets nekā septiņām Turcijas ministrijām, tostarp Ārlietu un Iekšlietu ministrijām, prezidenta birojam, 13 citiem direktorātiem un pat Nacionālajai izlūkošanas aģentūrai. Opozīcija norāda, ka direktorātam atvēlēto līdzekļu apjoms arī skaidri norāda tā nozīmi autoritārā prezidenta politikas īstenošanā.

"Diyanet" Erdogana valdīšanas gados audzis ne tikai budžets, bet arī pilnvaras un darbinieku skaits. Cita starpā par tā atbildības jomām kļuvušas arī ģimenes lietas, tostarp LGBT jautājumi un pat Covid-19 krīzes risināšanas jautājumi. Piemēram, vēl aprīlī lielais muftijs Ali Erbass paziņoja, ka koronavīrusa pandēmiju esot izraisījusi homoseksualitāte, kā dēļ islāms to nolādē.

Kad Erdogans nāca pie varas 2002. gadā, "Diyanet" budžets bijis 23 reizes mazāks, atzīmē "Balkan Insight". Turklāt, neskatoties uz jau tā vērienīgo budžeta pieaugumu, direktorāts pēdējos gados to vēl ievērojami pārtērējis - 2018. gadā par 62%, bet pērn – par 30%.

Lielākos tēriņus rada algas, kā arī milzu būvniecības projekti Turcijā un ārvalstīs. Jau vairākus gadus "Diyanet" dāsni finansē mošeju un islāma reliģisko centru būvniecību un uzturēšanu arī Eiropā, īpaši Balkānu valstīs. Piemēram, Turcija uzbūvējusi un vietējām kopienām uzdāvinājusi jaunas centrālās mošejas Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē un Albānijas galvaspilsētā Tirānā, kā arī patlaban tādu būvē Bosnijā.

Tikmēr Turcijas ekonomika kopumā jau ilgstoši atrodas recesijā, un pandēmija tikai palielinājusi grūtības, ar kurām valsts saskārās līdz šim. Šogad vien nacionālā valūta Turcijas lira zaudējusi apmēram 40% no tās vērtības. Lai to kompensētu, valdība, neskatoties uz jau tā augsto inflāciju un bezdarbu, palielinājusi nodokļus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Turcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form