Sekulāri noskaņotā Turcijas opozīcija trešdien vērsās Konstitucionālajā tiesā, pieprasot atcelt pretrunīgi vērtētos konstitūcijas grozījumus, ar kuriem universitātēs atļauta musulmaņu sieviešu tradicionālo galvas lakatu nēsāšana, pavēstīja Republikāniskās Tautas partijas (CHP) amatpersonas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kopīgajā pieteikumā CHP un Demokrātiskā kreisā partija (DSP) apgalvo, ka grozījumi, kas palielinājuši Turcijā politisko un sociālo spriedzi, ir pretrunā ar sekulāro valsts iekārtu, kas noteikta ar neatceļamu un negrozāmu konstitūcijas pantu.

"Pieņemot grozījumus, parlaments ar maldināšanas palīdzību apgāja pamatlikumu," pie Konstitucionālās tiesas ēkas izteicās CHP priekšsēdētāja vietnieks Onders Savs.

Savukārt valdošā Taisnīguma un attīstības partija (AKP), kuras saknes meklējamas politiskajā islāmā, grozījumus ierosināja, apgalvojot, ka tie novērsīs tādu pamattiesību pārkāpšanu kā apziņas brīvība un tiesības uz izglītību.

Savs aicināja Konstitucionālo tiesu atcelt grozījumus, atsaucoties uz iepriekš pieņemtajiem tiesas spriedumiem, kas galvas lakatu nēsāšanas aizliegumu atstāja spēkā.

"Mūs satrauc, ka (..) tās, kas nēsā galvas lakatus, izdarīs spiedienu uz citām, lai tās aizsegtos, un ka universitātes iegrims haosā," norādīja CHP līdera vietnieks.

Likumprojekts, par kura pieņemšanu AKP kontrolētais parlaments nobalsoja 9. februārī, groza divus konstitūcijas pantus, kuros pieprasīta vienlīdzīga attieksme pret visiem pilsoņiem iestādēs, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, arī universitātēs.

Grozījumi stājās spēkā pagājušās nedēļas nogalē, radot dziļu šķelšanos akadēmiskajās aprindās.

Tikai aptuveni desmit no vairāk nekā 100 Turcijas universitātēm līdz šim atļāvušas savās studentu pilsētiņās sievietēm nēsāt galvas lakatus.

Pārējās paziņojušas, ka atstās spēkā līdzšinējo aizliegumu, kamēr parlaments neapstiprinās vēl vienu likumprojektu, kurā būs precīzāk noteikts ģērbšanās kodekss un skaidri formulēts tādu islāmistu ekstrēmistu atribūtu kā čadras un burkas aizliegums.

Sekulāri noskaņotā valsts elite, kuru veido akadēmisko aprindu pārstāvji, tiesu sistēmas vadība un augstākā virsniecība, uzskata, ka konstitucionālā reforma apdraud strikto nošķīrumu starp valsti un reliģiju, bet galvas lakatus atzīst par politiskā islāma simbolu.

Viņi brīdina, ka galvas lakatu nēsāšana universitātēs novedīs pie līdzīgu aizliegumu apstrīdēšanas vidējās izglītības sistēmā un valsts pārvaldes iestādēs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form