"Pieņemot grozījumus, parlaments ar maldināšanas palīdzību apgāja pamatlikumu," pie Konstitucionālās tiesas ēkas izteicās CHP priekšsēdētāja vietnieks Onders Savs.
Savukārt valdošā Taisnīguma un attīstības partija (AKP), kuras saknes meklējamas politiskajā islāmā, grozījumus ierosināja, apgalvojot, ka tie novērsīs tādu pamattiesību pārkāpšanu kā apziņas brīvība un tiesības uz izglītību.
Savs aicināja Konstitucionālo tiesu atcelt grozījumus, atsaucoties uz iepriekš pieņemtajiem tiesas spriedumiem, kas galvas lakatu nēsāšanas aizliegumu atstāja spēkā.
"Mūs satrauc, ka (..) tās, kas nēsā galvas lakatus, izdarīs spiedienu uz citām, lai tās aizsegtos, un ka universitātes iegrims haosā," norādīja CHP līdera vietnieks.
Likumprojekts, par kura pieņemšanu AKP kontrolētais parlaments nobalsoja 9. februārī, groza divus konstitūcijas pantus, kuros pieprasīta vienlīdzīga attieksme pret visiem pilsoņiem iestādēs, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, arī universitātēs.
Grozījumi stājās spēkā pagājušās nedēļas nogalē, radot dziļu šķelšanos akadēmiskajās aprindās.
Tikai aptuveni desmit no vairāk nekā 100 Turcijas universitātēm līdz šim atļāvušas savās studentu pilsētiņās sievietēm nēsāt galvas lakatus.
Pārējās paziņojušas, ka atstās spēkā līdzšinējo aizliegumu, kamēr parlaments neapstiprinās vēl vienu likumprojektu, kurā būs precīzāk noteikts ģērbšanās kodekss un skaidri formulēts tādu islāmistu ekstrēmistu atribūtu kā čadras un burkas aizliegums.
Sekulāri noskaņotā valsts elite, kuru veido akadēmisko aprindu pārstāvji, tiesu sistēmas vadība un augstākā virsniecība, uzskata, ka konstitucionālā reforma apdraud strikto nošķīrumu starp valsti un reliģiju, bet galvas lakatus atzīst par politiskā islāma simbolu.
Viņi brīdina, ka galvas lakatu nēsāšana universitātēs novedīs pie līdzīgu aizliegumu apstrīdēšanas vidējās izglītības sistēmā un valsts pārvaldes iestādēs.