Ar šo paziņojumu viņš nācis klajā pēc tam, kad draudi armēņus izraidīt izsaukuši asu kritiku gan pašā Turcijā, gan ārvalstīs.
Vienlaikus Erdogans vērsās pie rietumvalstīm, aicinot pārstāt Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijas pastrādāto armēņu slaktiņu dēvēt par genocīdu, nosaucot to par mēģinājumu "iedragāt" Turcijas pašlepnumu un traucēt tās attiecību uzlabošanai ar Armēniju.
Cilvēktiesību aizstāvji apsūdzējuši Erdoganu centienos izmantot tūkstošiem nabadzīgo armēņu, kas nelegāli strādā Turcijā, par marionetēm savu politisko mērķu sasniegšanai.
Taču Erdogans norādīja, ka draudi izraidīt armēņus izteikti ar mērķi vērst pasaules uzmanību uz iecietību, ar kādu Ankara pret viņiem izturas, un nenozīmē, ka "mēs šādus soļus spersim nekavējoties".
"Tiem, kas pieņem šīs nepamatotās rezolūcijas [par genocīdu] (..) vajadzētu palūkoties uz humāno perspektīvu, no kādas mēs raugāmies uz šo problēmu (..). Viņiem nevajadzētu iejaukties mūsu attiecībās ar mūsu kaimiņiem," sacīja Erdogans, uzrunājot Turcijas mākslinieku sanāksmi.
Kā ziņots, ASV Pārstāvju plātas Ārlietu komiteja marta sākumā apstiprināja rezolūciju, ar kuru Pirmā pasaules kara laikā pastrādātais armēņu slaktiņš atzīts par genocīdu. Nedēļu vēlāk ASV kongresmeņu paraugam sekoja arī Zviedrijas parlaments.
Tikmēr Turcija kategoriski noraida, ka tolaik noticis pret armēņiem vērsts genocīds. Ankara norāda, ka savstarpējā konfliktā, kas sācies armēņiem saceļoties un pārejot iebrūkošā Krievijas karaspēka pusē, gājuši bojā aptuveni 300 līdz 500 tūkstoši armēņu un vismaz tikpat daudz turku.