Turcijas premjers brīdina armiju

Turcijā šonedēļ saistībā ar apsūdzībām par puča organizēšanu 2003.gadā arestēti vairāki desmiti virsnieku. Valdības un armijas vadības attiecībās apsūdzības un aresti radījuši jaunu spriedzi.

"Tiem, kas gatavo plānus aiz slēgtām durvīm ar mērķi sagraut tautas gribu, ir jāzina, ka no šī brīža viņiem būs jāatbild likuma priekšā," Erdogans sacīja valdošās partijas "Taisnīgums un attīstība" (AKP) sanāksmē.

"Neviens neatrodas augstāk par likumu, neviens nav nesodāms," sacīja premjers, gan tieši nenorādot uz vērienīgo puča plānošanas izmeklēšanu.

"Nevienam nevajadzētu šaubīties un baiļoties," uzsvēra Erdogans. "Turcijas virziens ir skaidrs. Turcija virzas attīstītas demokrātijas virzienā, Turcijas ir ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai."

Tas, ka tiek izmeklēts pučs, ir zīme, ka Turcijā attīstās demokrātija. "Tas, kas notiek šodien, ir normalizācija. Tie ir soļi attīstītas demokrātijas virzienā. Šis process ir sāpīgs, bet nāks par labu mūsu 72 miljonus lielajai tautai."

Apsūdzēts par puča gatavošanu, patlaban apcietinājumā atrodas 31 armijas virsnieks - gan aktīvā dienesta, gan pensionētas militārpersonas.

Apsūdzība apgalvo, ka apvērsuma plānu, kas tiek dēvēts par operāciju "Veseris", izstrādājusi Stambulā dislocētā Pirmā armija. Tas esot noticis 2003.gadā, neilgi pēc tam, kad pie varas nāca partijas "Taisnīgums un attīstība" (AKP).

Ziņas par iespējamo sazvērestību pirmo reizi atklātībā nonāca janvārī, kad par to ziņoja laikraksts "Taraf", kas regulāri vēršas pret armiju.

Tiek apgalvots, ka plāna gaitā bija iecerēts spridzināt mošejas un izraisīt konfliktu ar Grieķiju, tādējādi diskreditējot valdību un panākot tās krišanu.

Izmeklētāju rīcībā ir apvērsumu rīkotāju plāni, arī telefonsarunu ieraksti.

Daži ieraksti, kuros it kā dzirdami militārpersonu draudi, ievietoti internetā, izraisot ažiotāžu sabiedrībā, kas nebeidz uzdot jautājumus, vai tie varētu būt īsti.

Vienā audio materiālā dzirdams, ka augsta ranga virsnieks kritizē politisko vadību, ka tā grib "iznīcināt valsti un ieviest vēl vienu [islāmistu] režīmu". Viņš draud: "Es ļaušu Stambulā vaļu [maniem bruņotajiem spēkiem]. Tas ir mūsu pienākums - rīkoties bez žēlastības."

Atbilstoši vispārējam uzskatam tā laika armijas vadītājs ģenerālis Hilmi Ozkoks savus padotos nav atbalstījis. Viņš par līdzdalību sazvērestībā nav apsūdzēts.

AKP atbalstītāji uzstāj, ka armijai, kas līdz šim baudījusi lielu politisko ietekmi un pēdējo 50 gadu laikā ir gāzusi četras civilās valdības, jāpārstāj iejaukšanās politikā.