Turcijas tiesa liek konfiscēt apcietinātā žurnālista grāmatas manuskriptu

Tiesas lēmums ir kārtējā liecība, ka izmeklēšanas, kas ierosinātas par vairākām šķietamām sazvērestībām, kuru mērķis esot bijis panākt politiskajā islāmā sakņotās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) veidotās valdības diskreditāciju un gāšanu, sāk izvērsties par opozīcijas un valdībai nelabvēlīgi noskaņoto mediju iebiedēšanas kampaņu.

Policija jau iepriekš bija konfiscējusi izdevniecības rīcībā esošās manuskripta digitālās kopijas.

Grāmatas "Imama armija" autors ir Ahmets Siks, viens no žurnālistiem, kuriem marta sākumā piemēroja apcietinājumu, kamēr viņu lietā nesāksies tiesas process. Žurnālisti tiek turēti aizdomās par dalību "teroristiskā" grupējumā, kurš plānojis valstī izraisīt politisku haosu, tādējādi izprovocējot militāru apvērsumu, kura rezultātā tiktu gāzta AKP valdība.

Grāmatā esot atklāts, kā ietekmīgā musulmaņu sludinātāja Fethullas Gilena sekotāju kontrolē nonākuši svarīgākie posteņi policijā.

Sabiedrībā populārais Eskišehiras policijas priekšnieks Hanefi Avdži ar līdzīgiem apgalvojumiem nāca klajā jau pagājušā gada augustā publicētajā grāmatā, taču neilgi pēc tam viņš nonāca aiz restēm, pamatojoties uz apsūdzībām par saistību ar kādu mazpazīstamu kreiso ekstrēmistu grupējumu.

Avdži grāmatā arī apgalvots, ka pierādījumus par sazvērestībām, kuras tiek izmeklētas jau kopš 2007.gada, safabricējuši Gilena sekotāji policijas rindās un tiesu sistēmā.

Tiesas lēmumā teikts, ka Sika grāmata atzīstama par "dokumentu, (..) kas nepārprotami satur teroristiskas organizācijas propagandu", ar to domājot tā dēvēto grupējumu "Ergenekon".

Šīs lietas izmeklēšana ilgst jau vairākus gadus, un apsūdzība apgalvo, ka grupējums "Ergenekon" esot plānojis sazvērestību nolūkā gāzt AKP valdību.

Kā apgalvo apsūdzība, "Ergenekon" mērķis bijis radīt Turcijā politisko haosu, izmantojot arī tādus līdzekļus kā atentātus pret ietekmīgām personām, tādējādi izsaucot armijas iejaukšanos, kas novestu pie AKP veidotās valdības gāšanas.

Tiesa brīdinājusi, ka tie, kuri atteiksies atdot varasiestādēm viņu rīcībā esošās manuskripta kopijas, tiks atzīti par "Ergekon" līdzdalībniekiem.

Tā sauktajai Gilena kustībai ir aptuveni seši miljoni sekotāju, un tā izpelnījusies atzinību par simtiem skolu dibināšanu gan pašā Turcijā, gan ārvalstīs, kurās mēģina izaudzināt uzticīgus musulmaņus, kas vienlaikus spēj sadzīvot ar mūsdienu zinātni un moderno sadzīvi.

Gilens sludina mērenu islāma paveidu, atbalsta starpticību dialogu un noliedz, ka viņam būtu politiskas ambīcijas.

Taču Turcijas kontekstā viņš tiek uzskatīts par visai konservatīvu. Gilens, piemēram, atbalsta sieviešu sejas aizklāšanu, un viņa sekotājas parasti nēsā tradicionālos galvas lakatus.

Turcijas sekulārās iekārtas atbalstītāji uzskata, ka Gilena kustības sekotāji cenšas iefiltrēties valsts pārvaldes iestādēs, lai slepeni sāktu valsts islamizāciju.

Tomēr tiesa 2006.gadā Gilenu šajās apsūdzībās attaisnoja.

Tikmēr žurnālistu tiesiskā vajāšana izsaukusi ASV un Eiropas Savienības (ES) nosodījumu.

Līdz ar Siku tika apcietināts Nedims Seners, kurš pagājušajā gadā saņēmis Starptautiskā Preses institūta Pasaules preses brīvības varoņa balvu. Arī Seners rakstījis par Gilena atbalstītājiem policijas spēkos.