Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans otrdien sacīja, ka viņa valsts pacietība saistībā ar ASV centieniem izveidot drošības zonu Sīrijas ziemeļos iet uz beigām, dodot mājienu, ka militāras operācijas izvēršana var notikt jau vistuvākajā laikā.
Turcija un ASV augustā vienojās izveidot buferzonu, lai nepieļautu Sīrijas kurdu kaujinieku atrašanos pie Sīrijas robežas ar Turciju un sekmētu bēgļu repatriāciju.
Erdogans vairākkārt draudējis īstenot vienpusēju operāciju pret ASV atbalstītajām kurdu Tautas aizsardzības vienībām (YPG), ja buferzonas izveidošana tiks atlikta. "Šajā posmā mums nav citas izvēles, kā iet pašiem savu ceļu," uzrunā, kas tika pārraidīta televīzijā, sacīja Erdogans. "Mēs esam izmēģinājuši visus ceļus. Mēs esam bijuši ārkārtīgi pacietīgi," viņš sacīja. "Mēs nevaram atļauties zaudēt nevienu dienu."
YPG, kas kontrolē plašu teritoriju Sīrijā uz austrumiem no Eifratas, bija galvenais ASV sabiedrotais operācijā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts", tomēr Ankara uzskata, ka YPG ir Turcijas kurdu bruņoto separātistu atzars un grupējumu dēvē par "teroristiem". Erdogans arī paudis cerību, ka līdz ar buferzonas izveidošanu dzimtenē varēs atgriezties līdz diviem miljoniem Sīrijas bēgļu.
Turcijas armija pēdējo gadu laikā divas reizes veikusi operācijas pāri robežai Sīrijā pret YPG un "Islāma valsti" - 2016. un 2018. gadā.
Sīrijas pilsoņkarš aizsākās 2011. gadā, un konflikts pakāpeniski sadrumstalojās daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.
Prezidenta Bašara al Asada valdība pēc vairākām uzvarām pret mērenajiem un radikālajiem nemierniekiem, ko tai izdevies izcīnīt kopš 2015. gada ar Krievijas atbalstu, šobrīd kontrolē 60% Sīrijas teritorijas.
Liela Idlibas provinces daļa atrodas "Al Qaeda" bijušā Sīrijas atzara kontrolē, bet kurdu spēki kontrolē ar naftas resursiem bagātos Sīrijas ziemeļaustrumus.
