Austrālijas plašie mežu un krūmāju ugunsgrēki bijuši nāvējoši vairāk nekā miljardam dzīvnieku. Lai gan upuri ir sastopami visu sugu pārstāvju vidū, atsevišķas sugas, piemēram, savvaļas kaķi un brambiji šo dabas katastrofu pārdzīvojuši nesalīdzināmi labāk, ziņo "Vice".
Zīmīgi, ka vislielākie upuri ir starp Austrālijai raksturīgo dzīvnieku sugām, kamēr no liesmām vislabāk sevi pasargāt pratuši savvaļas kaķi un brambiji jeb savvaļas zirgi. Kā vieni, tā otri cēlušies no izbēgušiem un savvaļā palaistiem dzīvniekiem, jo Austrālijā ne kaķu, ne zirgu vēl pirms vairākiem gadsimtiem nebijis nemaz. Jau ziņots, ka lielā mērā pie ugunsgrēku izraisīšanas vainojami vēl citi ievestie dzīvnieki – savvaļas divkupru un vienkupru kamieļi, kuri arī reiz palaisti savvaļā un izveidojuši paši savas kolonijas.
Austrālijai unikālo dzīvnieku stāvoklis pēc ugunsgrēku pievārēšanas vietām joprojām ir skaudrs – vetārsti, kuri devušies dabā palīdzēt cietušajiem līdz ar zālēm, smērēm un pārsējiem līdzi nēsā arī eitanāzijai paredzētus ieročus, raksta "Vice". Ar tiem ārsti nogalina, piemēram, ķengurus, kuri uz ogļainās zemsedzes apdedzinājuši kājas tik ļoti, ka vairs nespētu izdzīvot.
Turklāt smagi cietušas nav tikai visiem zināmās koalas vai ķenguri, bet arī tādas, kuras jau līdz šim bijušas uz iznīcības robežas – dažādi plēsīgie somaiņi, vizuāli lielām pelēm līdzīgie garkājainie potorū.
Tikmēr vairākas invazīvas dzīvnieku sugas, lai gan arī sausuma un ugunsgrēku dēļ zaudējušas savus pārstāvjus, kataklizmas tomēr pārvar daudz labāk. Cita starpā tādi ir brambiji – pirmkārt, atšķirībā no koalām tie spēj daudz ātrāk pievarēt lielus attālumus, aizbēgot no liesmām, turklāt nagi tiem ļauj itin viegli pārvietoties pat pa gruzdošu augsni un atrast dzinumus, kur Austrālijai raksturīgie dzīvnieki to nespēj.
Ikgadējie ugunsgrēki aizsākās pērnā gada augustā, taču netipiskā gandrīz trīs gadus ilgušā sausuma dēļ pieauga nepieredzētos apmēros, izvēršoties gandrīz visos kontinenta reģionos. Tajos izdegušas teritorijas aptuveni 103 000 kvadrātkilometru jeb aptuveni Islandes platībā, iznīcinot vairākas trauslas ekosistēmas, kuras spējušas eksistēt vismaz pēdējo tūkstošgadi.
Jau līdz šim invazīvās sugas, īpaši savvaļas kaķi, brambiji un lapsas radīja tām apdraudējumu, iznīcinot gan Austrālijai raksturīgo dzīvnieku kopienas, gan augus, un brambiji, kā arī kamieļi pat vainoti smilšainās zemsedzes platības palielināšanā, apēdot sūnas un ar nagiem iznīcinot trauslās sakņu sistēmas zemes virskārtā.
Jau līdz šim īstenotas vērienīgas kampaņas ievesto sugu iznīcināšanai un kontrolēšanai. Piemēram, pēdējo piecu gadu laikā īstenota īpaša programma aptuveni divu miljonu savvaļas kaķu nogalināšanai, izšaujot un izliekot saindētas ēsmas. Mednieki savukārt iesaistīti brambiju un kamieļu izšaušanā, un pēdējie nogalināti pat no helikopteriem. Tomēr plašie ugunsgrēki, kuru laikā kaķiem un lapsām pat kļuva vieglāk medīt apdraudēto sugu pārstāvjus, parādījuši, ka līdzšinējā cīņa nav bijusi pietiekama.
"Tas, kas mūs patiešām baida, ir ekosistēmas sabrukšana. Ekosistēmas spēj izturēt noteiktu daudzumu traucējumu līdz tās pēkšņi sabrūk, izveidojoties pavisam cita veida ekosistēmām. Vienā brīdī palikušas ir tikai tās sugas, kas spēj izturēt nemitīgo karstumu, nemitīgo sausumu un citus nemitīgos traucējumus," "Vice" skaidrojis Austrālijas Dabas aizsardzības dienesta pārstāvis Džess Abrams.
Iepriekšējo 200 gadu laika Austrālijā fiksēta vismaz 50 dzīvnieku un 60 augu sugu izmiršana, vēsta "Guardian". Zinātnieki atzīmē, ka pat nelielas sugu pārstāvju skaita izmaiņas var izmainīt ekosisistēmas, bet platība, kuru liesmas iznīcinājušas un turpina iznīcināt raisa bažas par daudz plašāka mēroga pārmaiņām Austrālijas dabā.
