Aizvadīto nedēļu laikā pastiprināta uzmanība pievērsta Austrālijai, kuras teritoriju plosa milzīgi savvaļas ugunsgrēki. Kopš septembra sākuma liesmas prasījušas vismaz 25 cilvēku dzīvības, kā arī nopostījušas tūkstošiem māju. Skaidrojam galvenos faktorus, kuri noveduši pie traģiskajiem ugunsgrēkiem.
Ugunsgrēki izcēlušies visos Austrālijas štatos, taču visvairāk cietusi ir Jaundienvidvelsa – štats valsts dienvidaustrumu reģionā.
Ugunsgrēku radītās sekas izjustas arī lielākajās Austrālijas pilsētās. Decembra sākumā Sidnejas gaisa kvalitāte 11 reizes pārsniedza "bīstamo" līmeni. Pirmdien Austrālijas meteoroloģijas birojs vēstīja, ka redzamība Melburnā ir mazāka par vienu kilometru.
Pēdējo sešu mēnešu laikā ugunsgrēki Austrālijā nopostījuši divas reizes lielāku platību nekā 2018. gada Kalifornijas ugunsgrēki un 2019. gada Amazones lietus meža ugunsgrēki kopā, ziņo "The Atlantic".
Ņemot vērā Austrālijas vasarām raksturīgos karstos un sausos laikapstākļus, ugunsgrēki pasaules mazāko kontinentu piemeklē katru gadu. Pārsvarā gadījumu ugunsgrēki izceļas dabisku iemeslu dēļ, piemēram, zibenim iesperot sausuma skartā mežā. Austrālijā trīs ziemas pēc kārtas bijis ļoti maz nokrišņu un tas veicinājis sausumu. Savukārt liesmām strauji izplatīties palīdz spēcīgie vēji.
Vēl viens meteoroloģiskais faktors, kas ietekmējis situāciju Austrālijā ir pērnā gada decembrī pieredzētais karstuma vilnis. Šajā karstuma periodā tika uzstādīts jauns vidējais gaisa temperatūras rekords. Dažviet gaisa temperatūra pārsniedza pat 40 grādus pēc Celsija skalas, atzīmē CNN.
Karstuma periodi Austrālijā ir arī ilgtermiņa tendenču rezultāts. Kopš 1910. gada Austrālijas klimats kļuvis karstāks par vienu grādu pēc Celsija skalas. Tas īpaši karstus laikapstākļus padarījis par biežāku parādību, 2018. gadā publicēto Austrālijas meteoroloģijas biroja ziņojumu citē portāls "Vox". Tāpat tas novedis pie tā, ka lietus vairāk līst Austrālijas ziemeļos, bet mazāk lietavu ir dienvidaustrumos, kur dzīvo vairums austrāliešu.
Arī Austrālijas valdībai nav izdevies efektīvi tikt galā ar klimata pārmaiņu radītajām sekām, tostarp ieviest likumdošanu klimata jautājumos. Kā raksta "The Atlantic", viena no pēdējām politiskajām krīzēm Austrālijas politikā notika 2018. gadā, kad premjerministra pienākumus pārtrauca pildīt Malkolms Tērnbuls. Viņš mēģināja panākt, ka tiek ieviests enerģētikas likumprojekts, kas iekļāva arī klimata politiku. Pašreizējais premjers Skots Morisons pērn uzvarēja vēlēšanās, klimata pārmaiņas raksturojot kā problēmu, kura uztraucot tikai izglītotos pilsētniekus.
Morisons izteicies, ka pašreizējie ugunsgrēki uzskatāmi par krīzi, bet tādu, kura līdzinās iepriekš piedzīvotām dabas katastrofām. Ugunsgrēku intensitāte un nodarītais postījums gan liek domāt, ka šobrīd notiekošais Austrālijā ir līdz šīm nepieredzēta parādība.
Austrālijas savvaļas ugunsgrēku melnā statistika:
• Kopš septembra sākuma bojā gājuši vismaz 25 cilvēki un miljoniem dzīvnieku;
• Jaundienvidvelsas štatā iznīcinātas 1588 mājas; bojātas vēl 653;
• Viktorijas štatā nopostītas aptuveni 200 mājas;
• Izdeguši aptuveni 60 000 kvadrātkilometru zemes – platība, kas ir nedaudz mazāka par Latvijas teritoriju (64 500 km2);
• Austrālijas Apdrošināšanas padome vēstījusi, ka ugunsgrēki radījuši 433 miljonus eiro vērtus bojājumus, bet piebilda, ka šis skaitlis vēl varētu būtiski pieaugt.