Uiguru vajāšana Ķīnā: Vācijā pieaug patvēruma lūdzēju skaits
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Vācijā kopš 2016. gada patvērumu arvien lielākā skaitā lūdz uiguru musulmaņi no Ķīnas, liecina Federālās migrācijas un bēgļu biroja (BAMF) dati.

Šogad līdz oktobra beigām patvērumu Vācijā lūguši 149 uiguri, kas ir divreiz vairāk nekā visā 2018. gadā.

To, vai patvēruma meklētāji ir uiguri, nosaka, pamatojoties uz viņu sniegto informāciju, norādīja BAMF. Patvēruma lūdzējiem ir tiesības neatklāt savu etnisko piederību, ja viņi to nevēlas.

Vācijā šogad līdz oktobra beigām patvērumu lūguši kopumā 803 Ķīnas pilsoņi.

Vācijā patvērums piešķirts 96% uiguru, kuri to lūguši. Tas ir krietni vairāk nekā vidējais patvēruma piešķiršanas rādītājs.

ASV bāzētie uiguru aktīvisti šomēnes paziņoja, ka ir iegūti dokumenti par gandrīz 500 nometņu un cietumu, kuros Ķīnas varasiestādes tur šīs etniskās grupas pārstāvjus, un aktīvisti pieļauj, ka šajās vietās tiek turēts daudz vairāk cilvēku nekā ierasti minētais miljons.

Uiguri, kas ir Siņdzjanas pamatiedzīvotāji, ir tjurku tauta, un šīs tautas piederīgie galvenokārt ir musulmaņi. Siņdzjanā dzīvo arī kazahi, kirgīzi, uzbeki un citu tautu pārstāvji, kuru reliģija ir islāms. Tomēr pēdējās desmitgadēs Siņdzjanā apmetušies uz dzīvi daudz etnisko ķīniešu no citiem Ķīnas reģioniem un uiguri vairs nav Siņdzjanas iedzīvotāju vairākums.

ANO dati liecina, ka Siņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā, kas atrodas Ķīnas ziemeļrietumos, līdz miljonam uiguru, kazahu un citu musulmaņu ieslodzīti internēšanas nometnēs, kur viņi spiesti apgūt komunisma ideoloģiju, runāt ķīniešu valodā un noliegt savu kultūru, valodu un reliģiju.

Pekina sākumā noliedza šādu nometņu pastāvēšanu, bet pēc tam apgalvoja, ka šīs nometnes ir profesionālās apmācības centri, kuros musulmaņu tautu pārstāvji apgūst profesiju un ķīniešu valodu, kā arī tiek pasargāti no radikalizēšanās.

Tags

Ķīna Uiguri Vācija

Comment Form