Ukraina būs NATO dalībvalsts, intervijā tīmekļa izdevumam "Ukrainska pravda" un citiem Ukrainas medijiem sacīja Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks.
"Es piekrītu NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kas sacīja, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti. Bet mums arī ir jākoncentrējas uz patlabanējo situāciju. Man tas nozīmē, ka mums ir jābūt Ukrainas drošības garantēšanas plānam, un ne tikai tieši šobrīd, bet arī ilgtermiņa perspektīvā," sacīja premjers.
"Ideālā gadījumā Ukrainas ceļā uz dalību NATO tā ir jāapgādā ar vēl lielāku tehnikas skaitu, kas atbilst NATO standartiem, kā arī jānodrošina dažādu valstu bruņoto spēku savietojamība un savietojamība tam, kā viņi šo tehniku izmanto," rosināja Sunaks.
"Ukrainas pilotu apmācība NATO taktikā arī ir šī procesa daļa. Lūk, pie tā mēs varam strādāt jau šobrīd, kā arī strādāt pie Ukrainas drošības garantēšanas ilgtermiņa perspektīvā."
Lielbritānija kāpina ieroču ražošanu, lai palīdzētu Ukrainai
Lielbritānija ir sākusi kāpināt ražošanu, lai aizstātu ieročus, kas nosūtīti Ukrainai, un palielināt artilērijas šāviņu izlaidi, lai palīdzētu Ukrainai atvairīt Krievijas karaspēku, trešdien paziņoja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless.
Sniedzot interviju ziņu aģentūrai "Reuters" Anglijas dienvidrietumos, kur Ukrainas karavīri tiek apmācīti tanku "Challenger-2" lietošanā, Voless pauda uzskatu, ka Lielbritānija ir labi sagatavota palīdzības sniegšanai Ukrainai, bet tai ir jāuztur ieroču ražošana pienācīgā līmenī.
Atbildot uz jautājumu, vai Lielbritānija ir komerciāli spējīga turpināt piegādāt Ukrainai tādus ieročus kā artilērijas šāviņi, Voless sacīja: "Mēs esam noslēguši kontraktus (..) Mēs jau esam sākuši saņemt piegādes mūsu pašu ieroču krājumu atjaunošanai un arī kaut ko Ukrainai."
Viņš sacīja, ka britu valdības agrāk vienkārši pārliecinājās par to, vai noliktavās vēl ir ieroči, bet tagad spēle ir mainījusies, jo pastāv "daudz agresīvāka un bīstamāka Krievija blakus Eiropai".
Voless arī aicināja citas valstis stimulēt ieroču piegāžu ķēdes.
"Daļa no šiem centieniem šogad noteikti ir ilgtspējība - kā mēs, starptautiskā sabiedrība, spējam stimulēt piegāžu ķēdes, kā mēs spējam stimulēt savas piegāžu ķēdes savam aprīkojumam, un tā ir viena no pārmaiņām," sacīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 145 850 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 145 850 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 790 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3350 tankus, 6593 bruņutransportierus, 2352 lielgabalus, 471 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 244 zenītartilērijas iekārtas, 299 lidmašīnas, 287 helikopterus, 2029 bezpilota lidaparātus, 873 spārnotās raķetes, 5215 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 228 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
