Ukrainā izsludinās ārkārtas stāvokli
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome nolēmusi izsludināt ārkārtas stāvokli Kijevas kontrolētajā valsts daļā, vēsta raidsabiedrība CNN.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šis lēmums vēl ir jāapstiprina Ukrainas parlamentā. Lemšana notiks 48 stundu laikā. Ārkārtas stāvoklis būs spēkā 30 dienas ar iespēju to pagarināt vēl uz 30 dienām.

"Krievijas Federācijas galvenais mērķis ir destabilizēt Ukrainu no iekšienes un sasniegt savus mērķus. Mēs šodien pieņēmām lēmumu, lai to novērstu," komentē padomes sekretārs Oleksijs Danilovs.

Ārkārtas stāvokļa laikā tiks stiprināta sabiedriskā kārtība un drošība kritiskās infrastruktūras objektos, viņš paskaidroja. Tāpat būs jārēķinās ar stingrākām transporta pārvietošanās kontrolēm. Atkarībā no vietējiem apstākļiem var tikt ieviesti vieglāki vai stingrāki drošības pasākumi.

"Tie visi ir preventīvi pasākumi, lai saglabātu mieru valstī un ekonomika varētu turpināt darboties," papildina Danilovs.

Vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina Ukrainas teritorijā izveidoto prokremlisko Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību un paziņoja par "miera uzturēšanas spēku" ievešanu. Lai gan Ukraina un Rietumi karu valsts austrumos tieši saista ar Krieviju, Maskava līdz šim vienmēr bija noliegusi savu saistību ar konfliktu un savu spēku un bruņojuma klātbūtni reģionā.

Vēlāk Putins precizēja, ka "republikas" tiek atzītas nevis separātistu faktiski kontrolētajās teritorijā, bet gan Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu robežās, kas saasina situāciju un palielina turpmākas militāras darbības iespējamību.

ASV un Lielbritānija Maskavas soli atzina par iebrukuma sākumu.

21. februāra nakts paziņojums ir jauna eskalācija pēdējo dienu spriedzei un iespējamā uzbrukuma gaidām. Jau pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāca ziņas par pastiprinātām apšaudēm un bažām bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.

ASV prezidents Džo Baidens 18. februārī paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt.

Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons 19. februārī pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.

ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.

Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā.

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Konflikts Ukrainā Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form