Karā pret Ukrainu Krievija iesaistījusi gandrīz 8000 algotņu no bēdīgi slavenā privātā militārā uzņēmuma "Vagner", taču viņi cietuši ļoti smagus zaudējumus, Lielbritānijas parlamenta deputātiem pavēstījis pētnieciskās žurnālistikas grupas "Bellingcat" izpilddirektors Hristo Grozevs.
Sniedzot liecību apakšnama Ārlietu komitejai, Grozevs pavēstījis, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma karadarbībā nogalināti 3000 krievu algotņu.
Viņš piebildis, ka saskaņā ar "Vagner" iekšienē esošo avotu teikto karadarbībā iesaistīto algotņu skaits esot daudz lielāks, nekā ticis sagaidīts.
Viņu skaitā ir arī tie 200 kaujinieki kas vēl pirms iebrukuma sākuma nosūtīti uz Kijivu, lai veiktu atentātus pret Ukrainas politisko vadību. Taču šī misija izgāzās.
Tikmēr liels skaits algotņu iegājuši Ukrainā kopā ar Krievijas armijas kolonnām no Baltkrievijas teritorijas.
Grozevs norādījis, ka daži algotņi atradušies arī Bučā, kur krievi pastrādājuši vissmagākos kara noziegumus, kas līdz šim atklājušies no iebrucējiem atbrīvotajās teritorijās.
Kā stāsta Gozevs, kāds bijušais "Vagner" algotnis atzinis, ka daļa no kaujiniekiem karā piedaloties tāpēc, ka tiem patīk slepkavot.
Saskaņā ar viņa teikto 10 līdz 15% "Vagner" locekļu ir asinskāri sociopāti.
