Šāda summa Ukrainai ir nepieciešama, lai samaksātu Krievijai parādu par gāzi. Taču tā kā Ukrainas ekonomika šobrīd kļūst arvien vājāka, tad Kijevai saviem spēkiem parādu neizdosies atmaksāt. Lūgumu aizņemties līdzekļus apstiprinājis arī Ukrainas prezidents Viktors Juščenko.
"Vakar [piektdien] no Vašingtonas atgriezās [Ukrainas] delegācija, kas lūdza 2,3 miljardu lielu aizdevumu, lai varētu samaksāt nokavētos maksājumus par gāzi," prezidents teicis Rietumukrainas pilsētā Ternopolē, kur universitātē ticies ar studentiem un pasniedzējiem.
"Reuters" gan norāda, ka pagaidām gan nav skaidra Starptautiskā Valūtas fonda attieksme, no kuras Ukraina drīzumā cer sagaidīt aizdevuma kārtējo daļu 3,8 miljardu ASV dolāru apjomā.
Jau daudzkārt vēstīts, ka Ukrainai ir problēmas norēķināties ar Krieviju par piegādāto gāzi. Iepriekš abu valstu attiecības gāzes dēļ saasinājās tiktāl, ka Krievija divas nedēļas pārtrauca gāzes piegādi. Konflikts ietekmēja arī Rietumeiropu, jo tieši caur Ukrainu, daudzas Rietumeiropas valstis saņem gāzi no Krievijas.