Svētdien Ukrainā 35 miljoni vēlētāju dodas uz vēlēšanu iecirkņiem, lai no 21 kandidāta izraudzītos nākamo valsts prezidentu. Sabiedriskās domas aptaujās pārliecinoši vadībā izvirzījies viens no bagātākajiem valsts pilsoņiem uzņēmējs Petro Porošenko, kuram ir izredzes uzvarēt jau pirmajā kārtā.
Vēlēšanu norise ir šaubīga separātistu apsēstajos Doņeckas un Luhanskas apgabalos, kuri solījuši darīt visu, lai vēlēšanas izjauktu.
Neskatoties uz vardarbību valsts austrumos, vēlētāju aktivitāte solās būt rekordaugsta - savu apņemšanos doties uz vēlēšanu iecirkņiem pauduši vairāk nekā 80% vēlētāju.
Rietumvalstis ir izteikušas cerību, ka vēlēšanas palīdzēs stabilizēt valsti, arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins solījies respektēt Ukrainas tautas izvēli.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka nopietna cīņa notiks tikai starp sešiem kandidātiem.
Neapšaubāms līderis ir Porošenko, kurš viņam piederošo saldumu ražotņu dēļ medijos iedēvēts par Ukrainas "šokolādes caru". Savā vērienīgajā priekšvēlēšanu kampaņā 48 gadus vecais miljardieris solījis "jaunu dzīves veidu" Ukrainai un solījis veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību (ES), kā arī savā pirmajā prezidentūras gadā panākt ukraiņiem bezvīzu režīmu ar ES.
Porošenko arī iecerējis trīs mēnešu laikā normalizēt attiecības ar Krieviju, viņa programmā Ukrainas dalība NATO nav iekļauta.
Tomēr viņš paudis pārliecību, ka pēc prezidenta vēlēšanām pretterorisma operācija valsts austrumos ir jāturpina un jāslēdz robeža ar Krieviju. Vienlaikus Porošenko uzsvēris, ka pretterorisma operācijai jāskar tikai tie cilvēki, kuri ņēmuši rokās ieročus, kas attiecas uz citiem, tad pilnībā ir iespējams amnestijas variants.
Viņš arī paziņojis, ka pārdos savas saldumu ražotnes un vēlas šoruden sarīkot parlamenta vēlēšanas.
Valodu jautājumā Porošenko paziņojis, ka Ukrainas oficiālā valoda paliks ukraiņu valoda, bet krievu valodai tiks dotas īpašas garantijas.
Savas ievēlēšanas gadījumā Porošenko solījis vispirms apmeklēt Donbasu.
Sabiedriskās domas aptaujās otrajā vietā ierindojusies ekspremjere un partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") līdere Jūlija Timošenko, kura bija viena no 2004.-2005.gada Ukrainas "oranžās revolūcijas" līderēm.
2011.gadā Timošenko tika notiesāta uz septiņiem gadiem cietumā par pilnvaru pārsniegšanu, slēdzot līgumus par dabasgāzes piegādi no Krievijas.
Pati ekspremjere savu ieslodzīšanu uzskatīja par viņas bijušā prezidenta vēlēšanu konkurenta Viktora Janukoviča politisku vendetu.
Februārī, kad Janukovičs protestu rezultātā tika gāzts, Ukrainas parlaments pieņēma lēmumu par Timošenko tūlītēju atbrīvošanu.
Timošenko savas priekšvēlēšanu kampaņas centrā izvirzījusi taisnīgumu.
Viņa solījusi tiekties pēc Ukrainas uzņemšanas ES, sākot ar asociācijas līguma parakstīšanu un bezvīzu režīma panākšanu jau šogad.
Ievēlēšanas gadījumā Timošenko solījusi pielikt punktu Krievijas okupācijai Krimā, palielināt aizsardzībai atvēlētos līdzekļus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un sarīkot valstī referendumu par dalību NATO.
Timošenko paziņojusi, ka ukraiņu valoda paliks vienīgā valsts oficiālā valoda, bet solījusi aizsargāt reģionālo valodu tiesības.
Trešajā vietā sabiedriskās domas aptaujās ierindojies bijušais vicepremjers, no Reģionu partijas izslēgtais Sergijs Tigipko.
54 gadus vecais politiķis portretējis sevi kā kandidātu, kuram pa spēkam panākt līdzsvarotību Ukrainā.
Savā valsts glābšanas plānā Tigipko uzsvēris sarunas ar paramilitārajiem grupējumiem un to atbruņošanu.
Viņš solījis pacelt valsts ekonomiku līdz Eiropas līmenim un koncentrēties uz Rietumu tirgiem.
Attiecībās ar Krieviju Tigipko politikas stūrakmens ir Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošana, kā arī enerģētiskās atkarības mazināšana no Krievijas dabasgāzes.
Tigipko arī solījis atcelt obligāto militāro dienestu un noteikt krievu valodu par otru oficiālo valsts valodu.
Savukārt 44 gadus vecais bijušais Harkovas gubernators Mihailo Dobkins solījis nodrošināt vienotu valsti un uzsvēris, ka Ukrainai nepieciešams veidot labas kaimiņattiecības ar Krieviju.
Dobkins solījis noteikt krievu valodu par otru oficiālo valsts valodu un pievienoties Krievijas veidotajai Muitas savienībai, kurā ir arī Baltkrievija un Kazahstāna.
Arī Dobkins paudis atbalstu obligātā militārā dienesta likvidēšanai un solījis uzlabot karavīru algu un mājokļus.
Vienlaikus viņš paudis apņēmību paturēt Ukrainu ārpus jebkādas militāras savienības un izdarīt grozījumus konstitūcijā, lai panāktu valsts federalizāciju.
Tikmēr nacionālistu partijas "Svoboda" ("Brīvība") līderis Oļegs Tjagņiboks solījis panākt Ukrainas izstāšanos no Maskavas kontrolētajām organizācijām un iestāšanos ES un NATO.
45 gadus vecais politiķis iecerējis ieviest vīzu režīmu ar Krieviju, bet panākt bezvīzu režīmu ar ES.
Tjagņiboks, līdzīgi kā Timošenko, solījis palielināt aizsardzībai atvēlētos līdzekļus līdz 5% no IKP un ierosinājis atjaunot Ukrainas kodolieroču arsenālu, lai valsts spētu pretoties Krievijas agresijai.
Vienlaikus Tjagņiboks solījis apņēmīgi vērsties pret Krievijas atbalstītajiem separātistiem un gādāt par ukraiņu interešu ievērošanu visās dzīves jomās.
Nacionālistu organizācijas "Labējais sektors" līderis 45 gadus vecais ultranacionālists Dmitro Jarošs arī solījis atjaunot Ukrainas kodolieroču arsenālu un apturēt Krievijas agresiju un separātismu, mobilizējot bruņotos spēkus, nacionālo gvardi un brīvprātīgo bataljonus.
Jarošs solījis panākt, ka visiem pieaugušajiem tiek atļauts iegādāties un nēsāt ieročus.
Viņš arī paudis atbalstu tuvu attiecību veidošanai ar NATO un ES un vēlas panākt ukraiņiem bezvīzu režīmu un tiesības strādāt ES.
Jaroša ārpolitikas plānā par prioritāti izvirzītas attiecības ar Baltijas valstīm un Melnās jūras valstīm, kā arī attiecību padziļināšana ar Ķīnu un citām Āzijas valstīm.
