Otrdien Odesā nogādāti divi patruļkuģi, ko ASV nosūtījušas Ukrainas karaflotes stiprināšanai, vienlaikus saglabājoties Rietumu bažām, ka Krievija varētu plānot jaunu iebrukumu Ukrainā.
Vašingtonas palīdzības paketes ietvaros divi klases "Island" patruļkuģi Odesā nogādāti ar kravas kuģi.
Kopā ar diviem citiem šāda tipa kuģiem, ko Ukraina saņēma 2019.gadā, šie kuģi stiprinās Ukrainas drošību Melnajā jūrā un Azovas jūrā, teikts Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Melnā jūra Krievijai ir īpaši sensitīvs reģions kopš 2014. gada, kad tā okupēja un anektēja Ukrainas Krimas pussalu.
Rietumvalstis šonedēļ cēlušas trauksmi par Krievijas militārajām aktivitātēm Ukrainas pierobežā, Vašingtonai norādot, ka tai ir "īstas bažas" par jauno karaspēka koncentrēšanu pie robežas.
Maskava noraida Rietumu apsūdzības, ka Krievija varētu gatavot jaunu iebrukumu Ukrainā.
Savukārt Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs otrdien sacīja, ka Kremlim ir bažas, ka Ukraina varētu gatavot ofensīvu austrumos. Kijeva šos apgalvojumus noraida.
ASV plāni par militārās tehnikas un padomnieku sūtīšanu uz Ukrainu tikai vairos spriedzi, apgalvoja Peskovs.
Kopš Krievijas 2014. gada iebrukuma Ukrainā ASV piešķīrušas 2,5 miljardus dolāru palīdzībai Ukrainas spēkiem.
Pagājušajā nedēļā Putins apsūdzēja Rietumus, ka tie saasina konfliktu Ukrainā, rīkojot manevrus Melnajā jūrā.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
