Foto: AFP/Scanpix/LETA

Trešdien virknē Ukrainas reģionu oficiāli spēkā stājies karastāvoklis, kas ir reakcija uz 25. novembra incidentu pie Kerčas šauruma, kur Krievija ar spēku sagūstīja trīs Ukrainas karaflotes kuģus, vēsta "Radio Brīvā Eiropa" (RFE/RL).

Tikmēr Krievija paziņojusi, ka uz 2014. gadā okupēto Krimas pussalu pārvietos papildu pretgaisa aizsardzības raķetes.

Karastāvoklis ir spēkā uz 30 dienām un 10 no pavisam 27 Ukrainas reģioniem – visos, kas robežojas ar Krieviju, starptautiski neatzīto Piedņestru vai jūru.

Kara stāvoklis dod iespēju varasiestādēm sākt daļēju mobilizāciju, pastiprināt pretgaisa aizsardzību un pretizlūkošanas pasākumus, pretterorisma pasākumus, pret sabotāžu režīmu un informācijas drošību.

Rīkojumu par karastāvokļa ieviešanu Ukrainas prezidents izdeva 26. novembrī. Vēlāk to apstiprināja parlaments, bet spēkā tas varēja stāties pēc tā oficiālas publicēšanas.

Lai arī Krievija ir okupējusi Krimas pussalu un, saskaņā ar Kijevas, virknes Rietumvalstu un NATO domām, ir iesaistīta karā Ukrainas austrumos, 25. novembra incidents starp abu valstu karakuģiem pie Kerčas šauruma ir pirmā tiešā Ukrainas un Krievijas spēku konfrontācija, kuras esamību atzīst arī Maskava.

Krievija karastāvokļa ieviešanu Ukrainā nodēvēja par "neapdomīgu" rīcību, kas potenciāli var novest pie situācijas eskalēšanās Donbasā, kur Ukrainas spēki karo pret Kremļa atbalstītajiem kaujiniekiem.

Krievijas Dienvidu kara apgabals paziņoja, ka uz Krimu tiks nosūtīts vēl viens pretgaisa aizsardzības raķešu komplekss S-400, papildinot trīs tur jau esošos kompleksus.

"Jaunās pretgaisa aizsardzības raķetes drīz stāsies kaujas dežūrā Krievijas gaisa telpas aizsardzībai," Krievijas valsts kontrolētā ziņu aģentūra "RIA Novosti" citē pulkvedi Vadimu Astafjevu. Sistēma stāšoties kaujas dežūrā līdz gada beigām.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka Maskavas darbības draud izraisīt "pilna mēroga" karu un apsūdzēja Krieviju spēku stiprināšanā pie Ukrainas robežām.

"Dramatiski pieaudzis gar mūsu robežu izvietoto vienību skaits," 27. novembra vakarā paziņoja Porošenko, piebilstot, ka pie robežām esošo Krievijas tanku skaits trīskāršots.

Vēstīts, ka Krievija 25. novembrī pie Kerčas šauruma, kas ir vienīgā pieeja Azovas jūrai, sagrābusi trīs Ukrainas spēku kuģus. Krievija ar tankkuģa palīdzību bloķēja Ukrainas kuģu ceļu uz Mariupoles ostu.

Saskaņā ar 2003. gadā noslēgtu līgumu starp Maskavu un Kijevu, abu valstu kuģi var brīvi ceļot caur Kerčas šaurumam Azovas jūrā. Tas gan netraucēja Krievijai paziņot, ka Ukrainas kuģi iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos.

Šis incidents ievērojami eskalējis spriedzi Krievijas un Ukrainas attiecībās, kuras ir saspringtas kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainas Krimas pussalu un sāka apbruņot separātistus Donbasā.

Ukrainas kuģi un 24 sagūstītie jūrnieki nogādāti uz Kerču.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!