Ukrainā tūkstošiem cilvēku protestē pret karaspēka atvilkšanu no valsts austrumiem
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju pirmdien izgāja Kijevas ielās, kā kapitulāciju kritizējot karavīru atvilkšanu no valsts austrumiem un pieprasot uzvaru piecus gadus ilgušajā karā pret Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem.

Pirmdien tiek atzīmēta gadadiena kopš Ukrainas nemiernieku armijas (UPA) izveides, kas Otrajā pasaules karā cīnījās pret padomju karaspēku.

Nacionālistu spēki ierasti šajā dienā rīko "UPA gājienu", kurā piedalās daudzi no karavīriem, kas cīnījušies valsts austrumos, kā arī nacionālistiskās organizācijas "Svoboda" atbalstītāji.

14. oktobris tiek atzīmēts arī kā Ukrainas bruņoto spēku diena.

Protestētāji Kijevā skandināja saukļus "Nē kapitulācijai!", "Ukraina vispirms" un "Krievu valoda šodien, krievu tanki rīt".

Gājiens nav pirmā protesta akcija pret miera plānu Ukrainas austrumiem, kas cita starpā paredz lielāku autonomiju Krievijas atbalstītajām separātistu teritorijām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gatavojas Eiropas Savienības atbalstītam samitam ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tā būs abu valstu līderu pirmā tikšanās pēc vairāku gadu pārtraukuma ar mērķi atjaunot reģiona miera procesu.

Vienlaikus protesta akcijas dalībnieki jebkādu samitu ar Putinu raksturoja kā zaudējumu Ukrainai.

"Miera nebūs, ja mēs piekritīsim šiem nosacījumiem, Putina nosacījumiem," sacīja kāds bijušais kaujinieks, kurš sevi nosauca par Mikolu.

"Es jau jūtu, ka mēs atsakāmies no savām nacionālajām interesēm," atzina rakstniece Natālija Tīsovska. "Ja mēs atkal atvilksim savus karavīrus, būs milzīga pelēkā zona, kuru okupēs kāds cits," viņa piebilda.

"Pašreizējā valdība veic pasākumus, kas var novest pie Ukrainas kā tādas kapitulācijas," uzsvēra "Svoboda" vadītāja vietnieks Oleksijs Kaida.

"Mums par jebkuru cenu ir jāatgūst savas zemes, ne tikai Donbass, bet arī Krima", kuru Krievija anektēja 2014. gadā, viņš teica.

Zelenskis maijā pārņēma Ukrainas prezidenta pilnvaras no Petro Porošenko, solot izbeigt bruņoto konfliktu valsts austrumos, bet viņa centienus iesaistīties jaunās sarunās ar Krieviju daudzi kritizē.

Konflikts Ukrainā ir lielākā Austrumu un Rietumu krīze kopš Aukstā kara beigām, un tajā bojāgājušo skaits sasniedz 13 000.

Kopš Kremļa atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas 2014. gadā Ukrainā ir pieaudzis nacionālisms.

Oktobra sākumā Zelenskis paziņoja, ka Kijeva saskaņojusi tā dēvēto Šteinmeiera formulu, kas paredz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārraudzībā sarīkot vēlēšanas Ukrainas pašlaik nekontrolētajās Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijās un piešķirt tām īpašu statusu. Zelenskis arī uzsvēra, ka vēlēšanas "nenotiks zem automātu stobriem", tās tiks rīkotas atbilstoši Ukrainas konstitūcijai un likumiem un tad, kad no šīm teritorijām būs izvests viss Krievijas karaspēks.

"Šteinmeiera formulu" Minskas vienošanos īstenošanai 2015. gadā ierosināja toreizējais Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, kurš tagad ir Vācijas prezidents.

Source

LETA

Tags

Volodimirs Zelenskis Doņecka Eiropas Savienība Kijeva Krievija Krima Luhanska Petro Porošenko Ukraina
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form