Krievija un Ukraina sarunās Berlīnē principā panākušas vienošanos par Krievijas dabasgāzes tranzītu caur Ukrainu, ceturtdien paziņojis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Marošs Šefčovičs.
Šefčovičs sacīja, ka sarunās, ko noorganizēt palīdzējusi Eiropas Savienība (ES), principā panākta vienošanās par visiem galvenajiem elementiem.
Vienošanās detaļas tiks apspriestas piektdien, viņš piebilda.
Krievijas un Ukrainas pārstāvji tikās Vācijas galvaspilsētā, lai noslēgtu jaunu vienošanos, jo pašreizējais desmit gadu līgums beidzas pēc divām nedēļām.
ES šī vienošanās ir svarīga, jo vairākas bloka dalībvalstis paļaujas uz Krievijas dabasgāzes piegādēm caur Ukrainu.
Attiecības Ukrainas un Krievijas starpā ir pēdējos gados ir saspīlētas, jo Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
