Krievija Ukrainā zagtos graudus mēģina pārdot Āfrikas valstīm, kurām sausum dēļ draud bads, tāpēc tās var izšķirties par labu šādam darījumam, vēsta amerikāņu medijs "The News York Times" (NYT).
Maija vidū ASV 14 valstīm, no kurām lielākā daļa ir Āfrikā, izsūtīja brīdinājumu, ka no ostām ceļā ir devušies Krievijas kuģi ar Ukrainā zagtiem graudiem. Paziņojumā tika nosaukti trīs konkrēti kuģi, kuri varētu būt nepastarpināti iesaistīti graudu zagšanā.
Paziņojums saasināja jau tā kritisko situāciju Āfrikas valstīs, kuras sausuma dēļ atrodas uz bada sliekšņa. No vienas puses, pērkot graudus, šīs valstis var kļūt par kara noziegumu atbalstītājam, izsaucot Rietumu sašutumu, bet no otras puses, tām būtu jāatsakās no lētiem graudiem krīzes apstākļos, kad ir vērojams straujš kviešu cenas kāpums, skaidro medijs.
Piektdien, 4. jūnijā, mēģinot vienoties par graudu piegādēm no Eiropas, ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu tikās Āfrikas Savienības līderis, Senegālas prezidents Makijs Sals. Rietumu žurnālisti atzīmē, ka šī tikšanās varētu būt pa prātam tikai Putinam, jo varētu radīt nevienprātību jautājumā par Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Virkne Āfrikas valstu neviennozīmīgi attiecas pret Rietumu pozīciju Krievijas agresijas jautājumā un pret Maskavu vērstajām sankcijām. Iemesls ir atkarība ne tikai no Krievijas graudu piegādēm, bet arī no krievu bruņojuma. Situāciju saasina arī lielais sausums, kas kontinentā veicina badu.
Kenijā bāzētā Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta HORN direktors Hasans Hanendže brīdina, ka Āfrikas valstis diez vai ilgi šaubīsies par zagto graudu pirkšanu no Krievijas, jo preces izcelsme tās neuztraucot.
"Tā nav dilemma. Afrikāņiem ir vienalga, no kurienes viņi saņem labību. Ja kāds vēlas moralizēt par šo jautājumu, viņš maldās. Vajadzība pēc labības ir tik kritiska, ka tas nav diskusiju jautājums," NYT citē ekspertu.
Saskaņā ar Hanendžes teikto Āfrikas valstis var atteikties no zagtu graudu iepirkuma tikai tajā gadījumā, ja Rietumi piedāvās tām alternatīvu. Jaunas sankcijas un ASV "histērija", kā raksturo Hanendže, tikai pamudinās valstis krist Krievijas apkampienos.
Ukrainas valdība iepriekš ir cēlusi trauksmi, ka Krievija kopš 24. februāra iebrukuma sākuma Ukrainā ir nozagusi vairāk nekā 500 000 tonnu graudu aptuveni 100 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Savukārt Krievijas īstenotās jūras blokādes dēļ kuģi ar lauksaimniecības produkciju nevar atstāt arī Ukrainas kontrolētās ostas, kas veicina cenu celšanos un apdraud pārtikas drošības ziņā nestabilas valstis.
Krievijas prezidents Valdirms Putins iepriekš ir piedāvājis eksportēt Ukrainas graudus caur Baltkrieviju vai Azovas jūras okupētajām ostām, ja Rietumi atteiksies no sankcijām pret Krieviju.
Piektdien Ukrainas sūtnis Turcijā Vasīlijs Bondars apgalvoja, ka arī Turcija ir viens no galamērķiem, kur nonāk Ukrainā zagtie graudi, ziņoja "Reuters".
