Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ukraina ir jāuzņem NATO tiklīdz kā būs beidzies karš, intervijā raidsabiedrībai BBC šādu nostāju pauda Čehijas jaunievēlētais Čehijas prezidents Petrs Pavels.

Ukraina dalībai aliansē būs gatava gan morāli, gan no praktiskās puses, viņš uzskata.

"Ukrainas armija, domājams, būs pati pieredzējušākā armija Eiropā. Ukraina ir pelnījusi būt daļa no demokrātisko valstu sabiedrības," medijs citē bijušo ģenerāli Pavelu.

Savā pirmajā intervijā pēc uzvaras prezidenta vēlēšanās Pavels paziņoja, ka sabiedrotajiem nevajadzētu būt nekādiem tabu ieroču piegāžu jautājumos Ukrainai, tostarp attiecībā uz iznīcinātāju F-16 piegādēm.

ASV prezidents Džo Baidens iznīcinātāju piegāžu iespējas Ukrainai šonedēļ izslēdza, arī Francijas prezidents Emanuels Makrons neredzot perspektīvas F-16 piegādēm.

Savukārt Pavels aicina sabiedrotos nenovilcināt šo lēmumu, kā tas bija ar tankiem, jo laiks šobrīd Ukrainai ir ļoti svarīgs faktors.

Politiķis neizslēdz konflikta diplomātiska risinājuma iespējamību, taču tas ir atkarīgs no Krievijas, kura nekādā veidā neizrāda ieinteresētību par miera panākšanu.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!