Ukrainas armija pabeidz bruņojuma atvilkšanu no austrumu frontes līnijas
Foto: AFP/Scanpix

Ukrainas armija sestdienas vakarā paziņoja, ka ir pabeigusi bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas ar prokrieviskajiem nemierniekiem valsts austrumos, kur sadursmes pēdējās dienās ir izcēlušās, neskatoties uz pamieru.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ukrainas karavīri atvilka mīnmetējus ar 82 milimetru kalibru no Pisku un Opitnes ciemiem Doņeckas lidostas drupu, kur smagas cīņas notika pērn, tuvumā, paziņoja armijas preses pārstāvis Oleksandrs Zavtonovs.

Armija bruņojuma atvilkšanu pabeidza pēc tam, kad prokrieviskie nemiernieki ceturtdien paziņoja, ka no apkaimes ir atvilkuši vieglo bruņojumu.

Konvojs ar mīnmetējiem bija redzams braucam prom no centrālās valdības pozīcijām Piskos uz armijas noliktavu.

Kāds Ukrainas armijas karavīrs paziņoja, ka karavīriem pie frontes līnijas tagad ir palikuši tikai šaujamieroči.

"Mēs neatbildam uz nemiernieku provokācijām vai šāvieniem. Tomēr, ja mums ir sevi jāaizsargā, tad mums ir tikai pistoles, Kalašņikova [automāti] un akmeņi," teica Ukrainas 93. brigādes karavīrs Eduards.

Sestdien notikusī mīnmetēju aizvešana nozīmē, ka Ukrainas armija ir pabeigusi bruņojuma atvilkšanu no Doņeckas apkaimes, un tas atbilst 1. septembrī parakstītajam pamiera līgumam, kas paredz atvilkt visus ieročus, kuru kalibrs nepārsniedz 100 milimetrus.

Lai gan vienošanās rezultātā saspīlējums Ukrainas austrumos mazinājās, pagaidām nav skaidrs, vai tas turpināsies.

Plāns paredz izveidot 30-40 kilometru plašu buferzonu konflikta teritorijā. Līdzīga bruņojuma atvilkšana oktobrī notika separātistu kontrolētajā Luganskas reģionā.

Februārī Minskā parakstītā pamiera vienošanās paredz pašvaldību vēlēšanu organizēšanu separātistu kontrolētajās teritorijās starptautiskā uzraudzībā. Tagad šīs vēlēšanas ir atliktas līdz nākamā gada sākumam.

Tomēr Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kurai dots uzdevums pārraudzīt bruņojuma atvilkšanu, ir norādījusi, ka abas puses pie frontes līnijas ir atstājušas daļu smagā bruņojuma.

EDSO novērotāju misijas vadītājs Erturuls Apakans šonedēļ paziņoja, ka miers "lielā mērā tiek ievērots", bet situācija ir nestabila.

Sestdien Ukrainas valdība un separātisti viens otru vainoja par vardarbības turpināšanos.

Ukrainas valdība apsūdzēja nemierniekus par tās armijas pozīciju apšaudīšanu ar šaujamieročiem, granātmetējiem un mīnām. Četri karavīri ievainoti, kad uzkāpa uz mīnas, paziņoja valdība.

Nemiernieki savukārt apsūdzēja Ukrainas valdībai lojālos spēkus par Doņeckas apšaudīšanu ar raķetēm.

"Ukrainas brīvprātīgo bataljoni bombardē Doņecku, lai izjauktu Minskas vienošanos un izprovocētu mūsu atbildi," teica separātistu pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Eduards Basurins.

Konfliktā kas 2014. gadā sākās pēc tautas sacelšanās pret prokrievisko prezidentu Viktoru Janukoviču, Ukrainā gājuši bojā vairāk nekā 8000 cilvēku.

Krievija noliedz, ka mudina vai atbalsta separātistus, bet Ukrainas eiropeiski noskaņotā valdība un Rietumvalstis to apsūdz par iesaisti konfliktā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Konflikts Ukrainā Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form