Ukrainas Austākā rada otrdien apstiprinājusi amatā jaunu Drošības dienesta (SBU) vadītāju – Vasīliju Maļuku, kurš pēdējos mēnešus jau bija šī amata pienākumu izpildītājs, vēsta raidsabiedrība BBC.
39 gadus vecais Maļuks SBU strādā kopš 2001. gada, bet pēdējā laikā vadīja cīņu pret korupciju. No 16. februāra līdz 2022. gada marta vidum viņš bija iekšlietu ministra vietnieks, bet pēc tam atgriezās darbā SBU.
Par SBU vadītāja pienākumu izpildītāju viņš kļuva 2022. gada jūlijā pēc sava priekšgājēja Ivana Bakanova atstādināšanas no amata. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Bakanovu un toreizējo ģenerālprokurori Irinu Venediktovu publiski apsūdzēja par to, ka viņu vadītajās iestādēs ir daudz kolaborantu.
Pēc Bakanova atlaišanas kļuva zināms, ka SBU darbinieki saistīti ar baņķiera Denisa Kirejeva, kurš bijis specdienestu darbinieks, ārpustiesas nogalināšanu, skaidro BBC.
Savukārt par Ukrainas iekšlietu ministru otrdien iecelts Igors Klimenko, kurš jau pildīja ministra pienākumus pēc Denisa Monastirska traģiskās bojāejas helikoptera avārijā 18. janvārī. Klimenko bija viņa pirmais vietnieks.
Otrdien gan nav notikusi vēl viena gaidīta kadru rotācija – ministra krēslu joprojām saglabā Aizsardzības ministrijas vadītājs Oleksijs Rezņikovs. Runas par viņa gaidāmo atbrīvošanu no amata medijos izskanēja pēc korupcijas skandāla par sadārdzinātiem pārtikas iepirkumiem armijas vajadzībām.
Saskaņā ar mediju ziņoto viņa vietā bija jāstājas militārā izlūkdienesta vadītājam Kirilam Budanovam.
Vēstīts, ka Ukrainas amatpersonas un ārvalstu avoti brīdina par jauna Krievijas uzbrukuma iespējamību tuvākajā laikā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
