Foto: EPA/LETA
ASV prokuratūras rīcībā ir informācija par bijušās valdības vadītājas Jūlijas Timošenko saistību ar 1996. gadā notikušo uzņēmēja un parlamenta deputāta Jevgēņija Ščerbaņa slepkavību, piektdien paziņojis Ukrainas ģenerālprokurora vietnieks Renāts Kuzmins, informē portāls "Newsru.ua".

Kuzmins gan neprecizēja, vai Timošenko tiks izvirzītas oficiālas apsūdzības. Šobrīd ekspremjere ir apcietināta saistībā ar tiesvedību par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Prokuratūras pārstāvis norādījis, ka amerikāņu rīcībā ir liecības, ka nauda Ščerbaņa slepkavības izpildītājiem pārskaitīta no Timošenko viņas darījumu un politiskās darbības partnera arī ekspremjera Pāvela Lazarenko bankas kontiem.

Lazarenko patlaban atrodas apcietinājumā ASV.

"ASV prokuratūras nopratinātais liecinieks Lazarenko lietā tieši pateicis, ka "killers" par Ščerbaņa slepkavību saņēmis naudu no Lazarenko un Timošenko rēķiniem. Liecinieks atsaucas uz sarunu ar slepkavības pasūtītāju, kurš teicis, ka "Juļa samaksās", runājot par maksu par slepkavību," intervijā žurnālam "Fokuss" apgalvo Kuzmins.

Ščerbaņs un viņa sieva tika nošauti Doņeckas lidostā. Gāja bojā arī divi viņus no Maskavas atvedušās lidmašīnas apkalpes locekļi.

Nogalinātais parlamenta deputāts bija ietekmīga figūra Doņecakas apgabalā. Viņš iepriekš draugiem atzinis, ka nejūtas drošs par savu dzīvību un tam ir gan ar biznesu, gan politiku saistīti aspekti.

Timošenko piekritēji jau paziņojuši, ka šie ir kārtējie apmelojumi, kas safabricēti tāpat kā tiesas process pret viņu līderi.

Kā ziņots, Timošenko tiek apsūdzēta, ka gāzes piegādes kontrakts, ko viņa parakstīja ar Krieviju pēc gāzes padeves pārtraukuma 2009.gada sākumā, valsts budžetam izmaksājis liekus 1,5 miljardus grivnu (93 miljonus latu).

Ekspremjere šīs un citas viņai izvirzītās apsūdzības noraida, apgalvojot, ka tās nav nekas cits kā promaskaviskā prezidenta Viktora Janukoviča politiska atriebība.

Ukrainā jau divus gadus tiek izmeklētas Timošenko valdības un Krievijas gāzes monopoluzņēmuma attiecības.

Timošenko parakstīja vienošanos ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu Maskavā, kad Krievijas uzņēmums "Gazprom" bija pārtraucis Ukrainai gāzes piegādes, jo Kijeva sākotnēji bija noraidījusi Maskavas pieprasīto paaugstināto cenu.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!