Ukraina apsūdz Krieviju, ka tā okupētajās teritorijās zog graudus un mēģina tos tirgot Āfrikas valstīm. Krievija šīs apsūdzības noraida. Ukrainas un agresora paziņojumi izskan laikā, kad pasaulē ir bažas par draudošu globālu pārtikas krīzi, jo Ukraina savu lauksaimniecības produkciju nevar izvest pa jūru Krievijas īstenotās blokādes dēļ.
Par ko ir apsūdzības
Ukrainas amatpersonas apsūdz Krieviju vairāku simtu tūkstošu tonnu graudu zādzībā tās okupētajās teritorijās.
"Es pats to esmu dzirdējis no daudziem lauksaimniekiem okupētajā teritorijā. Tā ir klaja laupīšana. Pie tam tas notiek jebkurā vietā, kuru ir skārusi Krievijas okupācija," aprīlī sacīja Ukrainas lauksaimniecības ministrs Mikola Soļskis.
Iepriekš tika rakstīts par to, ka Krievija Ukrainā zagtos graudus mēģina pārdot Āfrikas valstīm, kurām sausuma dēļ draud bads, tāpēc tās var izšķirties par labu šādam darījumam, vēstīja amerikāņu medijs "The News York Times" (NYT).
Saskaņā ar šo ziņojumu, tika identificēti trīs kuģi, kuri, iespējams, saistīti ar zagto graudu pārvadāšanu.
Kijivas vēstnieks Ankarā Vasils Bodnars minēja, ka Krievija izved zagtos graudus caur Krimu. Lai atrastu vainīgos, tika iesaistīta Turcija un starptautiskās policijas organizācija Interpols, piebilda vēstnieks.
"Krievija kaunpilni zog Ukrainas graudus un mēģina tos izvest caur okupēto Krimu. Graudi tālāk tiek nosūtīti uz ārzemēm, tai skaitā Turciju," Bodnars skaidroja Ankaras žurnālistiem.
"Mēs esam vērsušies pie Turcijas ar lūgumu palīdzēt. Pēc Turcijas ieteikuma ir ierosināta krimināllieta par Ukrainas graudu zādzību un tirdzniecību," rezumēja vēstnieks.
Ko saka Krievija
Kremlis šīs Ukrainas apsūdzības, tāpat kā virkni citu pārmetumu Maskavai, noliedz.
8. jūnijā preses konferencē Ankarā, Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atbildēja uz žurnālistt jautājumiem.
"Neskaitot graudaugus, kādas preces jūs vēl esat nozaguši Ukrainai un kam esat tās pārdevuši?" vaicāja viens no ukraiņu žurnālistiem.
Uz to Lavrovs smaidot atbildējis: "Mēs neesam likuši šķēršļus graudiem. Lai tos izvestu no ostām, Zeļenskim ir jādod attiecīgs rīkojums, tas arī viss."
Saskaņā ar Krievijas valdības sacīto jautājums par ostu atmīnēšanu, kas varētu sekmēt graudu izvešanu, ir bijis atkarīgs no Kijivas lēmuma. Maskava kaunināja Zeļenski par "kategorisku" atteikumu atrisināt problēmu.
Savukārt Ukrainas ir teikusi, ka neatmīnēs jūras teritoriju pie Odesas, atzīmējot, ka Krievija to varētu izmantot, lai uzbruktu pilsētai.
Vienlaikus Krievijas propagandas ziņu aģentūra "Interfax" vēstīja, ka no okupētajām Ukrainas Zaporižjas apgabala daļām graudi tiek nosūtīti uz Tuvajiem Austrumiem, tādā veidā apstiprinot pārmetumus par svešu graudu zagšanu.
"Mēs piegādājam graudus caur Krieviju, prioritārie līgumi mums ir noslēgti ar Turciju. Pirmie vilcieni tika nosūtīti caur Krimu uz Tuvajiem Austrumiem. Tas ir Ukrainas tradicionālais noieta tirgus," Krievijas propagandas TV kanālam "Rossija 24" sacīja Zaporižjas apgabala okupācijas administrācijas vadītājs Jevgens Balitskis.
Saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta 2022. gada datiem 95% no Ukrainas graudiem 2020. gadā tika eksportēti caur Melnās jūras ostām. 50% kviešu 2020. gadā tika eksportēti uz Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm (MENA reģions).
Krievija un Ukraina kopumā nodrošina gandrīz trešo daļu no pasaules kviešu krājumiem. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainas graudu eksports no Melnās jūras ostām ir apstājies, bet aptuveni 20 miljoni tonnu graudu ir iestrēguši Ukrainā.
Maskavas iebrukums Ukrainā un Rietumu ieviestās sankcijas pret agresorvalsti Krieviju ir izraisījis graudu, cepamās eļļas, mēslojuma un enerģijas cenu kāpumu.
Tas savukārt draud ar pārtikas krīzi nabadzīgākajās valstīs, no kurām dažas Ukrainā un Krievijā iepērk vairāk nekā pusi sava kviešu importa.
Jāpiebilst, ka Ukraina ir arī lielākā kukurūzas, miežu, saulespuķu eļļas un rapšu eļļas eskportētāja.
Savukārt Krievija un Baltkrievija, kura atbalsta Maskavas uzsākto iebrukumu, eskportē ap 40% no globālā kālija minerālmēslu patēriņa.
Citu valstu reakcija
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ir atzinis, ka tic Ukrainas paziņojumiem par to, ka Krievija zog graudus.
"Ir saņemti ticami ziņojumi, ka Krievija ir piesavinājusies Ukrainas graudus un mēģina tos tirgot ārvalstīs, lai gūtu peļņu," Blinkens sacīja Valsts departamenta konferencē, komentējot pārtikas drošības jautājumus saistībā ar iebrukumu Ukrainā.
"Tagad Krievija turpina uzkrāt pārtikas eksporta rezerves," piebilda Blinkens.
Lielbritānija savukārt ir pieprasījusi nekavējoties veikt izmeklēšanu par minētajām apsūdzībām.
ANO ir centusies iejaukties, lai panāktu iespējas eksportēt graudus no Ukrainas kontrolētajām ostām, piemēram, Odesas. Savukārt Krievija ir paziņojusi, ka vēlas, lai vienošanās ietvaros tiktu atceltas Rietumu sankcijas.
Krievijas un Turcijas aizsardzības ministri ir diskutējuši par iespējamu eksporta koridoru no Ukrainas, bet izredzes noslēgt šādu darījumu izskatās niecīgas, raksta "Al Jazeera".
Nepietiekamu pārtikas piegāžu un cenu kāpuma dēļ īpaši apdraudētas ir Āfrikas valstis. Saskaņā ar ANO datiem tās laikā no 2018. Līdz 2020. gadam 44 procentus no saviem kviešiem importēja no Krievijas un Ukrainas.
"Mums ir jārisina situācija, kurās mēs esam nonākuši. Gan no Ukrainas, gan Krievijas ir ekpsorta pārrāvumi. No Ukrainas konflikta dēļ, bet no Krievijas pret to ieviesto sankciju dēļ," sarunā ar žurnālistiem norūpējies ir Āfrikas Savienības priekšsēdētājs un Senegālas prezidents Makijs Sals.
"Ir absolūti nepieciešams, lai Rietumu partneri palīdzētu atbrīvot Ukrainas graudu eksportu, bet arī Krievijai ir jāspēj eksportēt mēslojumu, pārtikas produktus, bet galvenokārt graudaugus," uzsvēra Sals.
