Ukrainas notikumi pierāda, ka Baltijas valstīm ir jāiegulda lielākus līdzekļus savu valstu aizsardzībā un jāpievērš lielāku uzmanību kiberdrošībai, ceturtdien paziņojis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Apsveikumā saistībā ar Baltijas Aizsardzības koledžas piecpadsmito gadadienu, viņš paudis: "Notikumi Ukrainā rāda, ka cīņa notiek arī Eiropā. Tas dod Igaunijai un Baltijas jūras reģionam skaidru signālu: valsts aizsardzības jomā mums jādara vairāk. Pietiekami izdevumi aizsardzībai no drošības viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi. Tas attiecas kā uz Igauniju, tā arī uz Latviju un Lietuvu."
Kā informē "Delfi.ee", Ilvess vērsis uzmanību arī uz NATO lomu Eiropā. "NATO ir uzticama tikai tikmēr, kamēr sabiedrotās valstis ir uzticamas un rīkojas atbildīgi. Tas, cik nopietni NATO uztvers mūsu reģionā, ir atkarīgs no mūsu sabiedroto gatavības mūs aizsargāt, kā arī no Baltijas valstu investīcijām savā aizsardzībā," sacījis Igaunijas prezidents.
"Delfi" jau ziņoja, ka Igaunijas amatpersonas jau labu laiku vērš uzmanību uz to, ka nedz Latvija, nedz Lietuva patlaban nepilda NATO prasību aizsardzības vajadzībām novirzīt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Tā, piemēram, Igaunijas aizsardzības ministrs Urmass Reinsalu šā gada janvāra sākumā paziņoja, ka Igaunija NATO samitā aktualizēs jautājumu par to, ka dalībvalstis nepilda savas saistības pret Ziemeļatlantijas aliansi un novirza aizsardzībai pārāk mazu budžeta daļu.
"Visgrūtāk ir saglabāt prasību par 2% valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu aizsardzības izdevumiem, kad daudzi, it īpaši mūsu kaimiņi, neciena šo vienošanos. Tāpēc mums tas atkal ir jāapstiprina NATO sanāksmēs. Jo, ja mēs to nepieprasām, tad es esmu pārliecināts, ka tas Eiropā novedīs pie aizsardzības izdevumu lielākas apcirpšanas," viņš teica.
