Foto: LETA

No Ukrainas oligarhu puses ir novērojama vēlme nepieļaut Ukrainas reformu izpildi, intervijā atzina Lietuvu pārstāvošais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Gabrieļus Landsberģis.

Runājot par to, vai Ukrainā ir pietiekami liela politiskā griba nepieciešamo reformu ieviešanai, Landsberģis, kurš tiek dēvēts par vienu no lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem EP, norādīja, ka Ukrainas valdība, Ukrainas prezidents Petro Porošenko un premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks ir gatavi ieviest reformas. "Viņi pašlaik virzās pa pareizo ceļu," uzskata deputāts.

Landsberģis gan atzina, ka, runājot par valsts vidējo varu, viņam rodas savādas sajūtas, jo Ukrainā atsevišķus amatus joprojām ieņem cilvēki, kuri tajos sēdējuši visdažādākajos valsts vēstures posmos. "Citi amatus ieņēmuši vēl laikos, kad Ukraina nebija atguvusi neatkarību. Tas viss rada jautājumu par viņu laika gaitā iegūtajiem sakariem, kuri, iespējams, atsevišķos gadījumos ir apšaubāmi," viņš sacīja.

Politiķis arī pauda viedokli, ka pagaidām labākais signāls ir tas, ka gan prezidents, gan valdība ir saglabājusi savu gribu un nepadodas, lai gan novērojams ārkārtīgi liels spiediens no visām pusēm. "No vienas puses ir Eiropas Savienība (ES) un pasaule, bet no otras puses sākas sarunas par to, ka reformas liks iedzīvotājiem ciest. Piemēram, viens no aktuālākajiem jautājumiem ir par enerģētikas jomu. Tā pašlaik nav efektīva, nepieļauj investīcijas," uzsvēra deputāts.

Viņš arī atgādināja, ka Baltijas valstis šiem procesiem ir izgājušas cauri, taču Ukraina tikai tagad sākusi darbu pie tiem. "No oligarhu puses ir daudz interešu un vēlmju nepieļaut reformu izpildi, bet prezidents virzās uz priekšu. Protams, tam visam būs sava cena," uzsvēra Landsberģis.

Vaicāts, vai ir pamats uzskatam, ka Krievija mēģinās ietekmēt šo procesu un pašu reformu ieviešanas gaitu, politiķis norādīja, ka Krievija ir dziļi iesaistīta lēmumu pieņemšanā un citos būtiskos aspektos. "Ironiski gan pašlaik ir tas, ka Krievija ar savu rīcību iepriekš būtu panākusi daudz vairāk, taču paši ukraiņi kopš karadarbības sākuma sāk arvien biežāk sacīt, ka vairs neklausās Krievijas mediju sacītajā. Viņi sevi no šī lauka ir izslēguši un tagad nonākuši sava veida pārdomu telpā, analizējot savas valdības lēmumus," sacīja deputāts.

Viņš gan norādīja, ka, neskatoties uz to, Krievija un tās mediji, kā arī sociālie tīkli joprojām mēģina piedalīties lēmumu pieņemšanā, ietekmējot tos, aģitējot. "Karš Ukrainā joprojām notiek, gandrīz ik dienu mēs dzirdam par jauniem kritušajiem karavīriem, bet šīs Krievijas pēdas cilvēkos vairs nav tik stipras," uzskata Landsberģis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!