Ukrainas pagaidu prezidents - parlamenta spīkers Aleksandrs Turčinovs – brīdina par separātisma draudiem, kas Ukrainā kļuvuši reāli pēc prezidenta Viktora Janukoviča atcelšanas no amata, vēsta raidsabiedrība BBC.
Separātisms rada "nopietnus draudus", Turčinovs paziņoja parlamentā, kur notiek sarunas par valdības izveidošanu. Viņš norādīja, ka tiksies ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem, lai apspriestu pārsvarā etnisko krievu apdzīvoto apgabalu atdalīšanās risku.
Daudzi Ukrainas krievvalodīgajos reģionos neatbalsta Janukoviča gāšanu un proeiropeiski orientētas pagaidu valdības izvedi. Aicinājumi par pievienošanos Krievijai izskanējuši Krimā, kuras prokrieviskais parlaments ir vairākkārt nosodījis protesta kustību un aicinājis Janukoviču ieviest ārkārtas stāvokli un protestus likvidēt.
Tāpat otrdien kļuvis skaidrs, ka šodien parlamentam neizdosies izveidot koalīcijas valdību. Tās izveides termiņš noteikts līdz ceturtdienai, norāda BBC.
Tikmēr Krievija, kura apšauba jaunās pagaidu varas leģitimitāti, otrdien brīdina valstis nemeklēt Ukrainā "vienpusēju labumu". Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Maskava no savas puses turpinās "neiejaukšanās politiku".
Pirmdien Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka virknes Ukrainas varasiestāžu leģitimitāte ir apšaubāma, norādot, ka Ukrainā ir notikusi "bruņota sacelšanās".
Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas Kanclere Angela Merkele nosūtījusi vēstuli Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, mudinot netraucēt miermīlīgu varas maiņu Kijevā.
Ukrainā jau ir pasludināts sākums ārkārtas prezidenta vēlēšanu kampaņai. Balsošana paredzēta 25. maijā. Sestdien no cietuma atbrīvotā bijusī premjerministre Jūlijas Timošenko ir noraidījusi iespēju, ka varētu kļūt par valdības vadītāju, bet vēl nav izlēmusi, vai kandidēs uz prezidenta krēslu.
Par to, ka kandidēs prezidenta vēlēšanās, ir paziņojis Harkovas apgabala, kurā ir liels Janukoviča atbalstītāju skaits, administrācijas vadītājs Mihails Dobkins. Viņa atkāpšanos Harkovā pieprasa demonstranti.
Runājot televīzijas "Piektajā kanālā", viņš norādīja, ka valstī notiek "vispārējs uzbrukums krievvalodīgo tiesībām" un ka tiek pieņemti likumi, kas "apdraud visus, kuri neatbalsta fašismu un nacismu".
Tikmēr tūkstošiem cilvēku joprojām pulcējas protesta kustības centrā - Kijevas Neatkarības laukumā jeb Maidanā.
Jau vēstīts, ka pagājusī nedēļa Kijevā izvērsās par asinspirti, kad 18. februārī sākās vardarbīgas milicijas un protestētāju sadursmes. Bojā ir gājuši vairāk nekā 80 cilvēki. Aktīvisti notikušajā vaino drošības spēkus, kas atklājuši uguni pa neapbruņotiem Maidana dalībniekiem.
Tāpat daudzu protestētāju nāvē vaino snaiperus. Apšaudīti arī mediķi, kas centās palīdzēt ievainotajiem.
Asinsizliešana beigusies piektdien, kad strauji meklēts politisks risinājums. Janukovičs un opozīcijas pārstāvji parakstīja vienošanos par konflikta noregulējumu. Parlaments lēma par 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu un bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko atbrīvošanu no ieslodzījuma, bet vēlāk no amata atbrīvots Janukovičs.
Pret valdību vērsti protesti Ukrainā notiek kopš novembra beigām, kad prezidents Viktors Janukovičs Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīja sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.
Pret valdību vērstais noskaņojums un protesti pastiprinājās, kad varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.
