Kučma, kas prezidenta amatā pirmo reizi tika ievēlēts 1994.gadā, decembrī panāca, ka deputātu balsošanai tika nodots likumprojekts, kas paredzēja grozījumus konstitūcijā, tiesības ievēlēt prezidentu, deleģējot parlamentam. Prezidents bija iecerējis, ka šāda sistēma sāktu darboties jau no 2006.gada.
Pret tiešu prezidenta vēlēšanu atcelšanu ļoti aktīvi iestājās opozīcija, kas pat centās parlamentā izjaukt balsojumus par šo likumprojektu.
Kučma jau pagājušā gada marta sākumā televīzijas uzrunā aicināja nāciju izteikt viedokļus par iespēju izveidot divpalātu parlamentu, nodot tam daļu no tagadējām prezidenta pilnvarām un pagarināt deputātu mandātu termiņu līdz pieciem gadiem.
Vēlāk komunistu frakcija iesniedza likumprojektu, kas paredz, ka 2004.gada rudenī prezidents gan vēl tiks izraudzīts tiešās vēlēšanās uz diviem gadiem, bet 2006.gadā, balsojot tikai pēc partiju sarakstiem, tiks ievēlēts jauns parlaments, kas pēc tam mēneša laikā ievēlēs arī jaunu prezidentu.
Līdzīgu priekšlikumu iesniedza vairākuma koordinators Stepans Gavrišs ar vairākiem citiem deputātiem, bet viņi ieteica, lai parlaments aizklātā balsojumā ievēl prezidentu jau šogad, bet nākamo prezidentu 2007.gadā vēlētu jaunais parlamenta sastāvs.
Trešais likumprojekts, ko izstrādājuši vairāki opozīcijas deputāti, piedāvā negrozīt nedz parlamenta un prezidenta vēlēšanu kārtību, nedz laiku. Tas nozīmē, ka jaunu prezidentu rudenī vēlēs visa tauta, bet parlaments 2006.gadā, tāpat kā līdz šim, tiks vēlēts pēc jauktas sistēmas. Šis likumprojekts arī paredz parlamentam plašākas pilnvaras valdības veidošanā.
Visi trīs likumprojekti izturējuši Konstitucionālas tiesas ekspertīzi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
