Veterāni un viņu atbalstītāji svētdien tikās pie dzejnieka Tarasa Ševčenko pieminekļa, bet dienu pirms tam Ļvovā tika atklāts piemineklis ukraiņu nacionālo partizānu vadonim Stepanam Banderam. "Esmu šeit, lai apliecinātu atbalstu UPA atzīšanai par Otrā pasaules kara dalībnieci," ziņu aģentūrai AFP Kijevā skaidroja kāds 49 gadus vecs piemiņas pasākuma dalībnieks.
Ukrainas prezidents Viktors Juščenko personiski tika devis rīkojumu atļaut visā valstī rīkot UPA piemiņas pasākumus un arī uzsvēris, ka nacionālo partizānu kustības veterāni pelnījuši lielāku sociālo atbalstu.
Lai gan sākotnēji ukraiņu nacionālisti uzskatīja nacistus par atbrīvotājiem no padomju varas, vēlāk viņi ar ieročiem rokās cīnījās gan pret nacistiskās Vācijas, gan PSRS varu. Ukrainas Sacelšanās armija vēl ilgi pēc Otrā pasaules kara beigām turpināja cīņu par neatkarīgas valsts izveidi. UPA ziedu laikos 1943.gadā tās rindās bija 100 000 vīru.
Īpaši aktīvi UPA darbojās Ukrainas rietumu daļā, kuru PSRS anektēja pēc Polijas sagrāves un uzreiz pakļāva komunistiskajam teroram. Pēc nacistiskās Vācijas karaspēka padzīšanas jau UPA pieminēšana vien tika uzskatīta par kriminālnoziegumu.
UPA līderi Stepanu Banderu 1959.gadā padomu aģenti Vācijā noindēja, kamēr dzimtenē tās cīnītājus, kas turpināja karu pret padomju varu, bez žēlastības vajāja.
Attieksme pret Otrā pasaules kara vēsturi joprojām šķeļ Ukrainas sabiedrību. Mēģinājumi atzīt UPA locekļus par likumīgiem cīnītājiem Otrā pasaules karā sastopas ar niknu Sarkanās armijas veterānu pretestību.
Arī svētdien aptuveni trīssimt cilvēku no radikāli kreisās Progresīvās sociālistiskās partijas iesaistījās sadursmēs ar policiju, kura centās nepielaist viņus nacionālo partizānu pasākuma norises vietai. Kreisi noskaņotie protestētāji dziedāja padomju laiku dziesmas un turēja plakātus ar aicinājumiem "Nepieļausim Ukrainā fašismu!".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
