Foto: AP/Scanpix/LETA
Ilgi gaidītais Ukrainas pretuzbrukums okupantiem no Krievijas ir sācies, secina ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW). Tikmēr CNN avoti ziņo, ka ukraiņi sastapuši sīvu pretestību, ir zaudējumi.

Analītiķi secina, ka militārā aktivitāte atbilst dažādiem rādītājiem, kas liecina, ka Ukrainas pretuzbrukuma operācijas notiek visā "kara teātrī". Pretuzbrukums, visticamāk, nenotiks kā viena liela operācija. Tā, visticamāk, sastāvēs no daudziem pasākumiem daudzās vietās ar dažādu apjomu un intensitāti vairāku nedēļu garumā.

ISW norāda, ka sākotnēji uzbrukuma operācijas var būt visgrūtākais un lēnākais posms, jo tās ietvers iebrukumu sagatavotajās aizsardzības pozīcijās. Sākotnējās neveiksmes ir sagaidāmas. Šajā fāzē var būt arī vislielākie Ukrainas zaudējumi, pieļauj domnīca.

Sīva pretestība

Ukrainas armija cietusi bruņutehnikas un karavīru zaudējumus, pēdējo dienu laikā īstenojot pirmo mēģinājumu valsts austrumos pārraut Krievijas aizsardzības līnijas un sastopot pretestību, kas bijusi lielāka par prognozēto, ASV telekanālam CNN apliecināja divas augstas Savienoto Valstu amatpersonas.

Viena ASV amatpersona zaudējumus raksturoja kā būtiskus. Zaudējumu vidū ir arī ASV piegādātās bruņumašīnas MRAP.

Ukrainas karavīriem izdevies pieveikt dažas Krievijas karaspēka vienības Bahmutas rajonā. Tomēr Krievijas karavīri, kas bija bruņojušies ar prettanku raķetēm, granātmetējiem un mīnmetējiem, izrādījuši sīvu pretestību. Krievi nocietinājušies aizsardzības līnijās, bet ap tām izvietoti mīnu lauki, kas radījuši lielus zaudējumus Ukrainas bruņumašīnām.

Abas ASV amatpersonas pauda pārliecību, ka šie zaudējumi neietekmēs plānoto plašo Ukrainas pretuzbrukumu.

"Delfi" jau ziņoja, ka Ukrainas spēku vasaras pretuzbrukums savu teritoriju atgūšanai nebūs rudenī piedzīvoto panākumu "viegls atkārtojums", analizē laikraksts "The Washington Post". Medijs atzīmē, ka pērnā gada Ukrainas armijas uzvaras var viegli izskaidrot. Pretuzbrukums Harkivas apgabalā krieviem kļuva par pilnīgu pārsteigumu, jo viņi gatavojās aizsardzībai dienvidos. Savukārt Hersonā okupantiem bija problēmas ar karaspēka apgādi pāri Dņepras upei.

Taču tagad kopējā aina kaujas laukā ir citāda. Ukrainas pretuzbrukuma gaitu ietekmēs trīs galvenie faktori.

1. Cita frontes līnijas uzbūve. Tagad Krievijas frontes rietumu flangu aizsargā Dņepra, kas ir grūti pārvarama upe, sevišķi pēc Kahovkas HES sagraušanas. Acīmredzams uzbrukuma virziens ir Zaporižjas stepes, bet šim scenārijam okupanti ir labi sagatavojušies, izveidojuši plašu nocietinājumu tīklu un mīnu laukus. To pārvarēšana būs grūts uzdevums, kas prasīs laiku, kurā krievi paspēs pievilkt rezerves uz apdraudēto sektoru.

2. Jauni ieroči kaujas laukā. Ukrainas spēki ir saņēmuši daudz jauna Rietumu bruņojuma, kas būtiski uzlabojis situāciju ar ieročiem armijā. Turklāt veselas brigādes ir izgājušas apmācības Rietumos, kur tās gatavotas uzbrukuma operācijām un jaunam daudz sarežģītākam karošanas veidam, nekā līdz šim ierasts Ukrainas armijā.

3. Morālais noskaņojums. Krievijas armijai problēmas ar kaujas morāli novērotas kopš paša iebrukuma sākuma un situācija pēc ziemas ofensīvas, kas beidzās ar Pirra uzvaru Bahmutā, nav uzlabojusies, atzīmē medijs. Raksta autori pasvītro, ka "plaisas ukraiņu morālē ir nelielas", taču Ukrainas sabiedrība liek pārāk lielas cerības uz šo pretuzbrukumu, kas draud ar "emocionālu vilšanos", ja netiks gūti grandiozi panākumi.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!