Ukraiņi, kuriem piešķirta Krievijas pase, šobrīd saskaras ar draudiem tikt iesauktiem okupantu armijā, lai cīnītos pret savas dzimtenes aizstāvjiem. Tā ir realitāte ar kuru šobrīd saskaras tūkstošiem ukraiņu un daudzi no viņiem norāda, ka piespiedu pasportizācija ir kārtējais okupantu kara noziegums, vēsta medijs "Politico".
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī, Eiropas valstis uzņēma bēgļus, kuri meklēja patvērumu, bet kad Krievija septembrī izziņoja "daļēju" moilizāciju un tūkstošiem krievu bēga no iesaukuma, tās mainīja savu politiku.
Vairākas valstis, kas sākontēji uzņēma bēgļus, slēdza savas robežas Krievijas pilsoņiem, tomēr cilvēki ar Krievijas pasēm, kas bēg no iesaukuma nav tikai no Krievijas. Daudzi no tiem ir no Maskavas okupētajām teritorijām Ukrainā, kurās okupanti jau vairākus gadus izsniedz savas pases, vienlaikus apgrūtinot Ukrainas pilsonības iegūšanu vai atjaunošanu.
Tā kā abas nācijas cīnās asiņainā karā, Ukrainas pilsoņi tagad atklāj, ka viņus bruņotajos spēkos, iespējams, iesauks Krievija vai Ukraina vai abas valstis. Šie cilvēki patiesībā nevar pierādīt, ka ir vienas vai otras valsts pilsoņi, raksta "Politico".
Ar informāciju, kas pagaidām gan nav apstiprināta, ka Krievija 2023. gada sākumā paziņos par vispārēju mobilizāciju, tie ukraiņi, kuri dokumentu dēļ nespēja pamest okupētās teritorijas var nonākt Krievijas armijā, cīnoties pret savu tautu.
Pilsoņu masveida passportizācija, nav tikai jautājums par to, kurā armijā šiem cilvēkiem būs jākaro. Ukrainas pilsoņu "pārvēršana" par Krievijas pilsoņiem ir kara noziegums, paziņojusi Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka.
"Ženēvas konvencija nepārprotami aizliedz okupēto teritoriju iedzīvotāju piespiedu pasportizēšanu," medijam "Politico" sacīja Vereščuka, piebilstot, ka "tas ir jāfiksē kā kara noziegums".
Tūkstošiem ukraiņu, kuriem rokās ir Krievijas vai novecojuši Ukrainas dokumenti, nonāk situācijās, kad viņiem nav atļauts šķērsot kādas valsts robežu. Piespiedu pasportizācija ir apzināta ārpolitikas prakse, kas tiek izmantota kā instruments Krievijas uzsāktajos karos jau iepriekš, raksta "Politico".
Šādu praksi Maskava īstenojusi teritorijās Gruzijā un Moldovā 2002. gadā pēc bruņotiem konfliktiem, bet pēc tam Ukrainā 2014. gadā . Krievijas passportizācijas politika ir valstij "pieskaitījusi" vairākus miljonus jaunu pilsoņu, lai palielinātu Krievijas iedzīvotāju skaita samazināšanos, vienlaikus graujot mērķa valstu suverenitāti un sniedzot spilgtu dezinformācijas pamatojumu Krievijas iebrukumam un teritoriju okupācijai.
Pēc tam, kad Krievija 2014. gadā nelikumīgi anektēja Krimu, tā automātiski Krimas iedzīvotājiem piespiedu kārtā piešķīra Krievijas pilsonību un jaunu pasi. Pat tie, kas jau bija pametuši Krimu, pret savu gribu kļuva par Krievijas pilsoņiem.
2016. gadā Kremlis tiem, kuriem nebija Krievijas pases, padarīja neiespējamu saņemt medicīnisko aprūpi, izglītību vai obligāto veselības apdrošināšanu nodarbinātībai Krimā. 2020. gadā Maskava aizliedza Ukrainas vai citas pilsonības iedzīvotājiem turēt īpašumu lielākajā daļā Krimas. Kad kāds mēģināja atstāt Krimu, robežsargi pieprasīja Krievijas pasi un dažkārt konfiscēja vai sabojāja ukraiņu pases, skaidro "Politico".
Ukrainas austrumos, kur Maskava jau kopš 2014. gada okupējusi Luhanskas un Doneckas apgabalus, ukraiņiem no 2019. gada tika piedāvātas Krievijas pases. Pases saņēma aptuveni pusmiljons ukraiņu. Uzsākot Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, šo "Krievijas pilsoņu genocīdu" Ukrainas austrumos Kremlis vairākkārt nepatiesi izmantoja kā agresijas attaisnojumu.
2022. gada maijā pasportizācija tika uzsākta okupētajās teritorijās Ukrainas dienvidos, tostarp Hersonā un Mariupolē.
Kopš 2014. gada Ukrainas pilsoņi okupētajās teritorijās var atjaunot vai pieteikties Ukrainas dokumentiem, ja viņi dodas uz valdības kontrolētām teritorijām. Bet tas nozīmē dārgus, neparedzamus ceļojumus un garus gaidīšanas laikus – Ukrainas dzimšanas apliecības, kas tiek izsniegtas, pamatojoties, piemēram, uz Krievijas dzimšanas apliecību no Krimas, ir jāapstiprina tiesai.
Krievija ir arī deportējusi tūkstošiem ukraiņu no tikko okupētajām teritorijām uz Krimu un Krieviju, bieži vien aizbildinoties ar viņu glābšanu no aktīvas cīņas skartajām zonām — un tad saistījusi palīdzības un pabalstu saņemšanu Krievijā ar Krievijas pases iegūšanu. Šādiem cilvēkiem vēlāk var būt tuvu neiespējami pierādīt, ka viņi patiesībā ir ukraiņi, skaidro "Politico".
Ukrainas Parlaments izskata likumprojektu, kas paredz kriminālatbildību par Krievija pases izsniegšanu piespiedu kārtā, bet Krievijas pases turēšana nedrīkst būt pamats kriminālvajāšanai, un palīdzību pelnījuši tie ukraiņi, kas cenšas izvairīties no Krievijas mobilizācijas, medijam sacīja Vereščuka.
"Viņi ir ķīlnieki un negrib karot, tāpēc mēs viņus neuztveram kā noziedzniekus, bet gan kā ukraiņus, kuri vēlas atgriezties, " sacīja premjera vietniece, piebilstot, ka "mēs gribam palīdzēt šiem cilvēkiem", raksta "Politico".
