Foto: Reuters/Scanpix

Ungārijas valdība apsver iespēju oficiāli pateikties Lietuvai un Polijai par pausto atbalstu Ungārijai tās nesenajā strīdā ar Eiropas Komisiju (EK), kura bija kritizējusi Ungārijas pieņemtus konstitūcijas grozījumus.

Ungārijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Žolts Nēmets ir ierosinājis parlamentam pieņemt dekrētu par pateicības izteikšanu Lietuvas un Polijas vadītājiem, ziņoja Polijas Valsts radio.

"Ungārija, Ungārijas demokrātija un valsts suverenitāte nesen kļuva par nopietna un nepamatota uzbrukuma mērķi," bet "Polijas un Lietuvas vadītāji rīkojās, lai aizstāvētu Ungāriju," sacīja Nēmets.

Saskaņā ar viņa teikto Varšava un Viļņa lieliski saprot, cik grūti ir veikt radikālas reformas un vienlaikus likvidēt postkomunistiskos sakarus ar pagātni.

25 Lietuvas Seima deputāti no valdošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" frakcijas janvārī Seimā reģistrēja rezolūcijas projektu, kurā teikts, ka EK draudi par tiesiskām sankcijām pret Budapeštu saistībā ar grozījumiem konstitūcijā ir mēģinājums ierobežot Ungārijas suverenitāti. Rezolūcijas projektā teikts, ka Ungārijas tautas ievēlētu deputātu lēmums grozīt 1949.gadā pieņemto konstitūciju ir jāciena un jāsaprot.

Deputātu parakstītajā dokumentā ieteikts Lietuvas valdībai un prezidentei Daļai Grībauskaitei "kategoriski noraidīt ES pārnacionālo institūciju un atsevišķu ES dalībvalstu ierosinājumus ierobežot Ungārijas tautas suverenitāti, saglabājot tās Rietumvalstu sociālās normas un pieņemto praksi, ko tās uzskata par vērtību, un noraidot tās, kas ir nepieņemamas konkrētai valstij, ES dalībvalstij".

Konservatīvās partijas līderis Lietuvas premjerministrs Andris Kubiļus rezolūciju raksturoja kā racionālu.

1.janvārī Ungārijā stājās spēkā konstitūcijas grozījumi un daži jauni likumi, kurus opozīcija Ungārijā un vairāki ES politiķi raksturo kā cilvēktiesības ierobežojošus un tādus, kas valsts pārvaldē ievieš autoritāra režīma iezīmes.

Grozījumi dod valdībai lielākas iespējas kontrolēt centrālo banku un tiesas. Tāpat konstitūcija noteic, ka laulība ir vīrieša un sievietes savienība, bet cilvēka dzīve sākas kopš bērniņa ieņemšanas brīža.

Tomēr par galveno jaunās konstitūcijas problēmu analītiķi sauc iespēju, ka valdošā partija "Fidesz" varēs kontrolēt galvenās valsts institūcijas, piemēram, budžetu pārraugošo Fiskālo padomi, arī pēc tās valdības pilnvaru termiņa beigām, kas būs 2014.gadā.

EK prezidents Žozē Manuels Barrozu 18.janvārī paziņoja, ka no Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna ir saņēmis solījumu grozīt vairākus likumus, kas, pēc EK uzskata, neatbilst demokrātijas normām. EK 17.janvārī sāka pārkāpuma procedūru pret Ungāriju saistībā ar tās centrālās bankas, datu aizsardzības institūcijas un tiesnešu pensionēšanās vecuma reformām, un Ungārijai tika dots mēnesis laika līdz 17.februārim, lai veiktu grozījumus attiecīgos likumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!