Ungārija aizturējusi Eiropas Savienības (ES) sankciju piemērošanu personām, kas atbildīgas par Kremļa kritiķa Vladimira Kara-Murzas ieslodzīšanu.
Jau ziņots, ka tiesa aprīlī piesprieda 41 gadu vecajam Kara-Murzam 25 gadu cietumsodu, atzīstot viņu par vainīgu "nepatiesas informācijas" izplatīšanā par Krievijas sākto karu pret Ukrainu.
ES vēstnieki ir sastādījuši sarakstu ar Krievijas amatpersonām, kam piemērot sankcijas par Kara-Murzas ieslodzīšanu. Lēmumu par sankciju piemērošanu bija plānots apstiprināt šodien ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē. Taču Ungārija pēdējā brīdī iebildusi pret vismaz vienas personas iekļaušanu "melnajā sarakstā", kas vairo Budapeštas nesaprašanos ar pārējām ES valstīm un Briseli par 11. sankciju kārtu pret Krieviju un militāro palīdzību Ukrainai.
Amatpersonas, kas atbildīgas par Kara-Murzas ieslodzīšanu, plānots iekļaut ES uzturētajā cilvēktiesību pārkāpēju reģistrā. Šajā reģistrā jau iekļautas personas, kas saindēja Krievijas opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju, Ķīnas amatpersonas, kas atbildīgas par represijām pret uiguriem, un Āfrikas militārie vadoņi.
ES 11. sankciju kārtas mērķis būs ierobežot tirdzniecību ar tehnoloģijām, ko Krievija var izmantot karā, un tajā paredzēts piemērot sankcijas vēl aptuveni 100 personām un uzņēmumiem no Krievijas.
ES gatavojas arī izmaksāt 500 miljonu eiro atlīdzību valstīm, kas ziedojušas ieročus Ukrainai.
Taču Ungārija nobloķējusi šīs procedūras, protestējot pret Ukrainas lēmumu šomēnes atzīt Ungārijas lielāko banku OTP par "kara sponsorētāju", izdevumam "EUobserver" atklāja trīs ES diplomāti.
Ukraina apgalvo, ka bankas OTP filiāles Krievijā izsniedz izdevīgus aizdevumus Krievijas armijai un savos dokumentos atzinušas Krievijas pasludināto Ukrainas reģionu aneksiju.
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto ir solījis apturēt ES procedūras, ja vien Ukraina nemainīs savu nostāju pret banku OTP.
Ungārijas Ārlietu ministrija piektdien neatbildēja uz "EUobserver" jautājumu, kādēļ tā bloķē lēmumu saistībā ar Kara-Murzu, lai gan tam nav saistības ar Ukrainu vai banku OTP.
Arī Ungārijas opozīcijas deputāti ir neziņā par premjerministra Viktora Orbāna valdības aso rekciju uz Ukrainas lēmumu attiecībā uz OPT banku, un pati banka paziņojusi, ka nav lūgusi valdības palīdzību.
Ungārijas un Briseles starpā sen valda domstarpības par ES finansējumu un reformu nepieciešamību. Brisele ir iesaldējusi vairākus miljardus eiro lielu finansējumu, pastāvot bažām par korupciju un likuma varu Ungārijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
