Panāktā vienošanās paredz, ka Krievijas enerģētikas koncerns "Gazprom" Ungārijā veidos kopuzņēmumu, kas nodarbosies ar gāzes vada "South Stream" atzara būvniecību Ungārijā. Plānotā atzara jauda veido desmit miljardus kubikmetru gāzes.
Tāpat Krievijas un Ungārijas amatpersonas vienojās Ungārijā uzbūvēt pazemes gāzes krātuvi ar vismaz viena miljarda kubikmetru ietilpību.
"Ja šis projekts tiks īstenots, un es nešaubos, ka tā notiks, palielināsies gan Ungārijas loma energoresursu piegādēs Eiropai, gan Ungārijas energodrošība.
Stabila sadarbība naftas un gāzes nozarē būs Krievijas un Ungārijas kopīgais ieguldījums Eiropas nodrošināšanā ar energoresursiem," komentējot līguma parakstīšanu, norādīja Putins.
Savukārt Ģurčaņs pauda viedokli, ka panāktā vienošanās par gāzes vada atzara būvniecību kalpo gan Ungārijas, gan Krievijas, gan visas Eiropas interesēm.
"Saistībā ar šo projektu izcēlās daudz strīdu un viedokļu sadursmju. Arī mēs piedalījāmies diskusijā, tomēr mēs šo problēmu atrisinājām," norādīja Ungārijas premjers.
Kā ziņots projektā "South Stream" piedalīsies arī Itālijas enerģētikas uzņēmums "Eni".
Analītiķi uzsver, ka plānotā gāzes vada būvniecība vērtējama kā Krievijas atbildes reakcija uz Eiropas Savienības (ES) īstenoto konkurējošo gāzes projektu "Nabucco", kura mērķis ir mazināt ES atkarību no Krievijas energoresursu piegādēm.
Desmit miljardu eiro (7,03 miljardu latu) vērtā "South Stream" projekta gaitā gāze no Sibīrijas, šķērsojot Melno jūru, tiks nogādāta Dienvideiropā.
Sākotnējais projekts paredz, ka Bulgārijā gāzes vads sadalīsies divos atzaros - dienvidu atzars piegādās gāzi Grieķijai un Itālijas dienvidu reģioniem, bet ziemeļu atzars caur Rumāniju un Serbiju piegādās gāzi Itālijas ziemeļu reģioniem.
Iepriekš vienošanās par līdzdalību "South Stream" projektā Krievija panāca ar Bulgāriju un Serbiju.
Iespēju iesaistīties "South Stream" projektā apsver arī Grieķija.
