Jaunais mediju likums Ungārijā stājās spēkā 1.janvārī. Kritiķi apgalvoja, ka tas palielina valdošās partijas "Fidesz" kontroli pār plašsaziņas līdzekļiem, jo paredz izveidot mediju pārraudzības institūciju - Nacionālo mediju un sakaru aģentūru. Tā kā premjerministra Viktora Orbāna partijai "Fidesz" parlamentā ir divu trešdaļu vairākums, šī partija var kontrolēt jauno institūciju.
Saskaņā ar šo likumu jaunā institūcija var ne tikai noteikt naudassodus par tādu mediju saturu, kuru uzskata par apvainojošu, bet arī par materiāliem, kurus atzīst par "politiski nelīdzsvarotiem". Naudassodu apmērs var būt līdz 25 miljoniem forintu (64 000 latu) drukātajiem un interneta plašsaziņas līdzekļiem un līdz 200 miljoniem forintu (570 000 latu) radiostacijām un televīzijas kanāliem. Jaunajai pārraudzības institūcijai ir tiesības pārbaudīt plašsaziņas līdzekļu tehnisko aprīkojumu un dokumentus, kā arī likt žurnālistiem atklāt informācijas avotus, ja šī informācija skar nacionālo drošību.
Ungārija februārī pēc vienošanās ar ES piekrita pieņemt mediju likuma grozījumus četrās visvairāk kritizētajās jomās, kas attiecas uz līdzsvarotas reportāžas definīciju, naudas sodu piemērošanu, mediju reģistrācijas noteikumiem un runas brīvību. Valdība tomēr negrasījās atcelt mediju likuma normu, kas valdošajai partijai ļauj iecelt īpašu amatpersonu, kuras uzdevums ir sekot mediju likuma ievērošanai.
Konstitucionālā tiesa atcēla Nacionālās mediju un sakaru aģentūras tiesības kontrolēt cilvēktiesību, cilvēka cieņas un privātuma ievērošanu drukātajos un interneta medijos.
Tiesa arī svītroja likuma normu, kas paredz ierobežot žurnālistu tiesības neizpaust informācijas avotus, ja šī informācija skar nacionālo drošību. Konstitucionālā tiesa aizstāja šo normu ar jauniem noteikumiem, ka žurnālisti var būt spiesti izpaust šos avotus tikai saskaņā ar tiesu stingri kontrolētu procedūru.
Konstitucionālā tiesa pasludināja par spēkā neesošu jauno reliģiju likumu, kas būtu stājies spēkā 1.janvārī, jo parlamenta deputāti bija mainījuši svarīgas tā daļas neilgi pirms galīgā balsojuma, šādi neatstājot laiku debatēm.
Saskaņā ar šo likumu bija atzītas tikai 14 kristiešu un jūdaistu konfesijas, bet citas reliģiskās organizācijas varētu panākt atzīšanu tikai tad, ja tam piekristu divas trešdaļas parlamenta deputātu.
Konstitucionālā tiesa arī atcēla vairākas izmaiņas tiesu likumā, no kurām viena ļautu prokuroriem īpaši svarīgu lietu gadījumos izraudzīties tiesas sastāvu.