Foto: AFI
Divi lielākie Ungārijas laikraksti pirmdien sēro par to, ko tie uzskata par preses brīvības galu pēc tam, kad brīdī, kad Budapešta pārņēma ES prezidentūru, stājās spēkā pretrunīgi vērtētais jaunais mediju likums.

"Preses brīvība Ungārijā ir beigusies," savā pirmajā lappusē vēsta lielākais laikraksts "Nepszabadsag" ungāru valodā, atkārtojot šo teikumu visās 27 valstu Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

Laikraksts skaidro savu rīcību ievadrakstā, norādot, ka "mediju likums kalpo tikai "Fidesz" valdības autoritārajām interesēm".

"Tā mērķis ir savaldīt, sodīt un visbeidzot sagraut tos, kuriem ir atšķirīgs viedoklis," piebilst laikraksts.

Apliecinot solidaritāti, tādu pašu protestu savā pirmajā lappusē publicējusi arī Vācijas avīze "Tageszeitung".

Otrs ungāru laikraksts "Nepszava" savā pirmdienas numurā publicējis lielu zīmējumu, kurā redzams vīrietis, kas atvēzējies ar āmuru virs vārdiem: "Preses brīvība ir Eiropas Savienības dalībvalsts pamattiesības."

"Mums jāaizstāv mūsu demokrātiskās tiesības Ungārijā! Mēs pieprasām preses brīvību!" raksta avīze ungāru un angļu valodā, aicinot ES palīdzēt.

"Mēs ceram, ka Eiropa zina par šiem nedemokrātiskajiem pasākumiem un pieņems pati savus apsvērtus lēmumus, pat ja ungāru vairākums neko par to nezina."

Decembrī divi nedēļas izdevumi - "Magyar Naracs" un "ES"- jau publicēja baltas pirmās lappuses, protestējot pret jauno mediju likumu.

Pretrunīgi vērtētais likums, kas stājās spēkā 1.janvārī, brīdī, kad Ungārija uz sešiem mēnešiem rotācijas kārtībā kļuva par ES prezidējošo valsti, dod tiesības varasiestādēm, kurās pamatā pārstāvēti premjerministra Viktora Orbana partijas "Fidesz" biedri, regulēt mediju saturu.

Nacionālajai mediju un infokomunikāciju padomei (NMHH) būs tiesības noteikt sodanaudu par saturu, kas tiks uzskatīts par aizvainojošu, un par "politiski nelīdzsvarotu" materiālu, turklāt sodanaudas apmēri radio un televīzijai var sasniegt 200 miljonus forintu (506 019 latu).

Likums paredz arī tiesības pārbaudīt mediju aprīkojumu un dokumentus un piespiest žurnālistus atklāt avotus jautājumos, kas saistīti ar nacionālo drošību.

Tas pēdējās nedēļās izraisīja protestu vētru no mediju un politisko novērotāju puses, kuros iesaistījās arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), "Amnesty International", Eiropas Parlaments un vairāku Eiropas valstu valdības, arī Vācija.

Tikmēr Ungārijas valdības noteiktie ierobežojumi medijiem jau jūtami nacionālajā televīzijā: pēc interneta portāla "index.hu" datiem, novembrī valdībai tika piešķirtas 246 minūtes ētera laika, kas ir divas reizes vairāk par 111 minūtēm, kuras tika piešķirtas trim opozīcijas partijām kopā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!