Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kura valsti Eiropas Komisija (EK) ir kritizējusi par tās pieņemtiem konstitūcijas grozījumiem un dažām citām reformām, svētdien publicētā intervijā apstrīdēja EK "demokrātisko leģitimitāti".
"Es tiku ievēlēts. Ungārijas valdība ir ievēlēta, un Eiropas Parlaments ir ievēlēts. Bet kurš ievēlēja Eiropas Komisiju?" Orbāns sacīja intervijā Vācijas laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung".
"Kur ir komisijas demokrātiskā leģitimitāte?" jautāja Orbāns.
1.janvārī Ungārijā stājās spēkā konstitūcijas grozījumi un daži jauni likumi, kurus opozīcija Ungārijā un vairāki Eiropas Savienības (ES) politiķi raksturo kā cilvēktiesības ierobežojošus un tādus, kas valsts pārvaldē ievieš autoritāra režīma iezīmes.
Grozījumi dod valdībai lielākas iespējas kontrolēt centrālo banku un tiesas. Konstitūcija arī noteic, ka laulība ir vīrieša un sievietes savienība, bet cilvēka dzīve sākas kopš bērniņa ieņemšanas brīža.
Tomēr par galveno jaunās konstitūcijas problēmu analītiķi sauc iespēju, ka valdošā partija "Fidesz" varēs kontrolēt galvenās valsts institūcijas, piemēram, budžetu pārraugošo Fiskālo padomi, arī pēc tās valdības pilnvaru termiņa beigām, kas būs 2014.gadā.
EK prezidents Žozē Manuels Barrozu 18.janvārī paziņoja, ka no Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna ir saņēmis solījumu grozīt vairākus likumus, kas, pēc EK uzskata, neatbilst demokrātijas normām.
EK 17.janvārī sāka pārkāpuma procedūru pret Ungāriju saistībā ar tās centrālās bankas, datu aizsardzības institūcijas un tiesnešu pensionēšanās vecuma reformām, un Ungārijai tika dots mēnesis laika līdz 17.februārim, lai veiktu grozījumus attiecīgos likumos. 17.februārī Ungārija iesniedza savas atbildes EK, kas tagad tās izvērtē.
EK 22.februārī ierosināja uz gadu iesaldēt visus Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda maksājumus Ungārijai 495 miljonu eiro (348 miljonu latu) apmērā, tādējādi pirmo reizi pieņemot lēmumu sodīt kādu valsti par budžeta disciplīnas pārkāpumiem. Kohēzijas fondu līdzekļus Ungārijai varētu iesaldēt no 2013.gada 1.janvāra, un tas skartu 29% no valstij atvēlētajiem ES līdzekļiem.
EK janvārī secināja, ka Ungārijas valdība nav īstenojusi efektīvus pasākumus, lai panāktu sava budžeta deficīta samazināšanu līdz ES noteiktajam maksimumam ‒ 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ungārijai pārmērīgs budžeta deficīts ir bijis jau kopš iestāšanās ES 2004.gadā.
Orbāns paziņoja, ka "starptautiskie kreisie" izvēlējušies viņa labējo valdību par uzbrukumu mērķi un ka Eiropas līderi zaudējuši ticību kādreizējam Eiropas "diženumam". Viņš tomēr sacīja, ka ir gatavs apspriest ar ES izmaiņu izdarīšanu dažās viņa valdības panāktajās reformās.