"Politisku nosacījumu izvirzīšana, piemēram, tieslietu sistēmas jomā, vērtējama kā šantāža, kas ES ietvaros ir nepieņemama [rīcība]," viņš sacīja intervijā Ungārijas sabiedriskajam radio.
Orbāns apgalvoja, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savai aizdevuma daļai neesot izvirzījis ungāriem finansiālus nosacījumus, savukārt "ES flirtējot ar ideju par politisku nosacījumu noteikšanu".
Ungārija pērn novembrī vērsās pie starptautiskajiem aizdevējiem SVF un ES ar lūgumu piešķirt 15–20 miljardu eiro (10,5–14 miljardu latu) kredītlīniju, jo Ungārijas nacionālās valūtas forinta kurss noslīdēja līdz rekordzemam līmenim attiecībā pret eiro, bet aizņemšanās izmaksas sasniedza rekordaugstus līmeņus.
Eiropas Komisija (EK) vēlāk brīdināja, ka aizdevuma piešķiršana Budapeštai esot atkarīga no tā, vai tā apliecinās savu apņemšanos turpināt demokrātijas principu ievērošanu. EK martā deva Ungārijai mēnesi laika, lai tā saskaņotu vairākus likumus, tostarp likumu par tieslietu sistēmu, ar ES principiem un piedraudēja nepakļaušanās gadījumā sākt tiesvedību.
Notikumi Ungārijā jau zināmu laiku ir pasaules sabiedrības uzmanības centrā, jo šajā valstī samilzt ekonomiskās problēmas un 1.janvārī stājās spēkā jauna konstitūcija, kas, pēc pilsonisko un cilvēktiesību aktīvistu grupu uzskata, iegrožo centrālas bankas un tiesu sistēmas neatkarību, kā arī samazina preses brīvību.
ES un SVF misija 16.decembrī pārtrauca sarunas ar Ungāriju, kurās tika spriests par starptautisko aizdevumu šai valstij, par iemeslu minot centrālās bankas neatkarību iegrožojošu likumu. EK toreiz uzsvēra, ka centrālo banku neatkarība ir viens no Māstrihtas līguma pamatprincipiem, kas liedz ES dalībvalstīm mēģināt ietekmēt nacionālās centrālās bankas to uzdevumu veikšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
