Uz 'atspoļkuģa' 'Endeavour' apvalka atklāts bojājums
Foto: Reuters/Scanpix

Pētot attēlus, ka uzņemti aparātam savienojoties ar Starptautisko kosmisko staciju atklāti bojājumi, atsaucoties uz ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldi (NASA), ceturtdien informē aģentūra " Associated Press".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bojājumi redzami uz fizelāžas apakšējās daļas termopaneļiem. Tos klāj robi un plaisas. Kuģim izdarot pagriezienu, defektus paguvušas fiksēt uz stacijas esošās kameras.

NASA pārstāvis Lerojs Keins paziņojis, ka bažām neesot pamata. Eksperti gan vēl turpina novērtēt bojājumu apmēru un nepieciešamības gadījumā astronauti paši ar speciālas tehnikas palīdzību izvērtēs defektus.

Iepriekšējo reizi "Endeavour" arī lidojuma laikā zaudējis daļu no termoizturīgā pārklājuma, taču tas nav traucējis lidojumu. 

Kā ziņots, daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis "Endeavour" pirmdien devās savā pēdējā lidojumā.

"Endeavour" palaišana uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) notika pulksten 8.56 pēc vietējā laika (15.56 pēc Latvijas laika) no Kenedija kosmosa centra Kanaveralas zemesragā Floridas štatā.

"Endeavour" starts sākotnēji bija plānots 29.aprīlī, bet kuģa elektrosistēmas problēmu dēļ tika atlikts uz 2.maiju. 3.maijā NASA paziņoja, ka šīs problēmas nav izdevies novērst un labākajā gadījumā "Endeavour" startēs pēc nedēļas.

"Endeavour" palaišana ir priekšpēdējais ASV atspoļkuģu starts. Pēdējo startu veiks atspoļkuģis "Atlantis" 28.jūnijā, kas atgriezīsies uz Zemes jūlijā.

"Endeavour" sešu cilvēku apkalpi vada Marks Kellijs, kurš ir 8.janvārī smagi sašautās ASV kongresmenes Gabrielas Gifordsas vīrs. Gifordsa pirmdien bija ieradusies klātienē vērot kosmosa kuģa palaišanu.

"Endeavour" pēdējās misijas nolūks ir aizvest uz SKS alfamagnētisko spektrometru (AMS), kas paredzēts antimatērijas un citu eksotisku parādību noteikšanai.

Šis ir "Endeavour" 25. un pēdējais lidojums kosmosā. Ir gaidāms, ka tas ilgs 16 dienas.

9.martā savu pēdējo kosmosa misiju pabeidza atspoļkuģis "Discovery".
ASV atspoļkuģi līdz šim bija veikuši 133 lidojumus kosmosā.

Atspoļkuģu 30 gadu ilgajā vēsturē ir avarējuši divi no tiem - "Challenger" palaišanas laikā 1986.gadā un "Columbia" nolaišanās laikā 2003.gadā. Šajās katastrofās dzīvību zaudēja 14 astronauti.


Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form