Parlamenta ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu prezidents Ilhams Alijevs jau apstiprinājis.
Karastāvoklis stājas spēkā pusnaktī (plkst.23.00 pēc Latvijas laika).
Vienlaikus Baku un citās pilsētās izsludināta komandantstunda.
Kā ziņots, ja iepriekš karastāvokli un vispārējo mobilizāciju izsludinājusi gan Armēnija, gan starptautiski neatzītā Kalnu Karabaha.
Svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.
Abas puses ziņo par pretējai pusei nodarītajiem smagajiem zaudējumiem, kā arī par upuriem civiliedzīvotāju vidū.
Azerbaidžāna paziņojusi, ka smagās kaujās Kalnu Karabahā ir ieņēmusi sešus armēņu kontrolētos ciematus pie saskares līnijas, ko Armēnijas armija ir noliegusi.
Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija ziņo, ka kaujās, kas norisinās visas saskares līnijas garumā, notriekti trīs Azerbaidžānas helikopteri un 20 bezpilota lidaparāti, kā arī sašauti 30 tanki un bruņutransportieri.
Tikmēr armēņu pusē krituši 16 karavīri, bet vairāk nekā simts ievainoti.
Azerbaidžāņu spēki vairākos virzienos ir atsisti, nodarot tiem smagus zaudējumus, feisbukā apgalvo Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretāre Šušana Stepanjana, norādot, ka kaujas turpinās.
Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses dienests vēsta, ka notriekti divi Azerbaidžānas armijas helikopteri un trīs bezpilota lidaparāti.
Armēnija ziņo arī par trīs sašautiem azerbaidžāņu tankiem.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi viena helikoptera notriekšanu, apgalvojot, ka tā apkalpe esot dzīva.
Tajā pašā laikā Baku apgalvo, ka uzbrukumu pirmie sākuši armēņi un ka kauju rezultātā esot cietušie civiliedzīvotāju vidū. Apšaudītas vairākas apdzīvotās vietas, izmantojot lielkalibra ieročus - mīnmetējus un artilēriju.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas paziņojumā teikts, ka azerbaidžāņu armija devusi prettriecienu un situāciju kontrolē.
Armijas vadība esot pieņēmusi lēmumu sākt "pretuzbrukumu" visas frontes garumā.
Azerbaidžānas puse vēsta, ka iznīcinājusi 12 armēņu zenītraķešu kompleksus "Osa".
Tikmēr Kalnu Karabahas varasiestādes vēsta, ka Azerbaidžānas armija apšaudot dziļi aizmugurē esošās apdzīvotās vietas, tostarp starptautiski neatzītās republikas galvaspilsētu Stepanakertu, kas pakļauta reaktīvo mīnmetēju "Grad" ugunij.
Kalnu Karabahas tiesībsargs ziņo, ka civiliedzīvotāju vidū esot nogalinātie un ievainotie.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
