Ukrainā jau trešo nedēļu noris Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas Krusta gājiens "Par mieru, mīlestību un lūgšanām par Ukrainu", kas izsaucis neviennozīmīgu reakciju un iezīmē uz konfesionālās piederības pamata balstītas nesaskaņas.
Gājiens, kurā saskaņā ar "Ukraine.ru" datiem dažādos posmos piedalās no vairākiem simtiem līdz pat 10 000 cilvēku, 3. jūlijā startēja no Doņeckas apgabala valsts austrumos. Savukārt 9. jūlijā no rietumu Ternopiļas apgabala svētceļojumu sāka otra ticīgo kolonna.
Abu gājienu dalībnieki plāno 27. jūlijā satikties Kijevā, kur 28. jūlijā notiks svinīgs dievkalpojums par godu Kijevas Rusas iesvētīšanai, liecina aģentūras "RIA Novosti" Ukrainas dienesta informācija.
"Ar dziļām sērām sirdī mēs visi tagad pārdzīvojam traģēdiju – Ukrainas austrumos turpinās bruņots konflikts, līst nevainīgu mūsu tautiešu asinis. Pats lielākais, ko var darīt mūsu baznīca, ir aicināt uz mieru. Tieši tāds mērķis ir visas Ukrainas Krusta gājienam," uzrunā ticīgajiem norādīja Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgas baznīcas metropolīts Onufrijs.
Taču ne visi Ukrainā ticīgo gājienu uztver mierīgi. Pēc svētceļojuma izsludināšanas jūnijā Ukrainas sabiedrību pāršalca sašutumu vilnis, skaidro raidsabiedrība "Deutsche Welle" (DW). Ļaudis atklāti aicināja nepieļaut Maskavas patriarhātam rīkot jebkādus vērienīgus pasākumus Ukrainā.
Galvenais iemesls šādai reakcijai ir Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas asociēšana ar Kremļa varu un tā politiku attiecībā pret Ukrainu, skaidro medijs. Vairums gājiena pretinieku uzskata, ka Maskavas patriarhāts veicināja un atbalstīja Krievijas agresiju valsts austrumos.
Otrs pretestības iemesls ir saistīts ar Kijevas patriarhāta vēlmi iegūt patstāvību Ekumēniskajā pareizticīgo baznīcā. Pēc Ukrainas neatkarības iegūšanas neatkarību no Maskavas pieprasīja arī Pareizticīgā baznīca, tāpēc notika šķelšanās un radās Kijevas patriarhāts, skaidro DW.
Tomēr līdz šim vienīgā kanoniski atzītā Pareizticīgā baznīca Ukrainā ir Maskavas patriarhātam pakļautā. 2016. gadā Ukrainas Pareizticīgās baznīcas vadība vērsās pie Ekumēniskā patriarhāta ar lūgumu izveidot Ukrainas autokefālo (neatkarīgo) baznīcu.
Krusta gājiena dalībnieki katru dienu cauri Ukrainas pilsētām un ciemiem mēro desmitiem kilometru. Šonedēļ gājiena rietumu kolonna sasniedza Žitomiru (aptuveni 140 kilometri uz rietumiem no Kijevas), kur svētceļniekiem radās nesaskaņas ar vietējiem aktīvistiem un karadarbības dalībniekiem.
Aptuveni 50 aktīvisti un "Labējā sektora" pārstāvji 18. jūlijā uz pusstundu aizšķērsoja gājienam ceļu, ziņo aģentūra "Ukrinform". Aktīvisti nevēlējās, lai Krusta gājiens virzās pa pilsētas galvenajām ielām un gar armijas bāzi, kur nesen notikusi Ukrainas austrumos krituša karavīra izvadīšana. Kolonna pilsētā galu galā iegājusi pa alternatīvu maršrutu.
Par drošību gājiena laikā rūpējas aptuveni 20 policistu. Pasākuma organizatori uzskata, ka tas ir pietiekami, raksta DW. Vairāk bažas par drošību raisa Krusta gājiena ieiešana Kijevā, kur prognozēts, ka abām kolonnām apvienojoties, gājienam būs pievienojušies desmitiem tūkstoši cilvēku.
Ukrainas nacionālistu organizācija (OUN) 20. jūlijā izplatīja paziņojumu, aicinot kijeviešus nelaist svētceļniekus pilsētā. Aktīvisti paskaidroja, ka plāno uz diviem galvenajiem ceļiem, kas ved pilsētā, izveidot telšu pilsētiņas, ziņo "RIA Novosti" Ukrainas dienests.
"Atgādinām, ka uz Kijevu iet tā saucamais "gājiens par mieru", ko iniciējis Maskavas patriarhāts. Tajā piedalās atklāti Kremļa dienestā esoši kolaboranti, kas uz Pečerskas klosteri dodas "lūgties" par Krievijas uzvaru. Kad notiek karš austrumos, tā ir kārtējā provokācija, ko iniciējusi valsts-agresors. Tās mērķis ir atgādināt ukraiņiem, ka Ukraina joprojām ir impēriskās Maskavas kolonija," teikts organizācijas paziņojumā.
Nacionālisti uzsver, ka rīkosies ar miermīlīgām metodēm, bet provokāciju gadījumā un "kolaborantiem" neatmetot plānus ieiet Kijevā, atstāj sev tiesības "rīkoties radoši".